Pie sudraba godalgām tika Rolands Lopatko un Ričards Kristers Knipšis, pa bronzas medaļai Edgaram Rūdolfam Vītiņam un Jānim Pudānam, bet Viestura Spūļa veikums novērtēts ar atzinību.
Skolēnu komandu šajā olimpiādē vadīja Latvijas Universitātes lektors Jānis Cīmurs. Tā kā vairāki ar fizikas olimpiādēm saistītie augsta līmeņa pasākumi pandēmijas dēļ tika atcelti, tai skaitā Starptautiskā fizikas olimpiāde un Āzijas fizikas olimpiāde, Eiropas fizikas olimpiāde šosezon bija augstākā līmeņa sacensības skolas līmeņa fizikas entuziastiem.
Olimpiādes uzdevumu risināšana notika divas dienas – pirmajā dienā skolēniem bija jārisina teorētiski uzdevumi, bet otrajā dienā jātiek galā ar eksperimentālu izaicinājumu. Eiropas fizikas olimpiādes uzdevumi līdzinās īstam pētījumam, kur ir īss uzveduma teksts un ļoti plašas iespējas izcelties ar radošu risinājumu.
"Teorijas uzdevumos bija jāpēta kustīgas spoles radīts elektriskais lauks cilpā, iespēja paātrināt ļoti masīvu objektu ar vienkāršu konstrukciju un to, kāpēc kaķiem tumsā spīd acis. Eksperimentālajos uzdevumos bija izvēlēta pieeja, ka reāls eksperiments tika aizstāts ar datorsimulāciju. Datorprogrammā bija jāievada eksperimenta parametri un programma izdeva mērījuma rezultātu. Šādā veidā tika atkārtots Rezerforda eksperiments, kur nezināms lādiņš tiek apstarots ar elektronu kūli. Otrā eksperimentā bija jānosaka, kas atrodas kastē, ja mēs spējam kratīt kasti ar zināmu paātrinājumu," par olimpiādē veicamajiem uzdevumiem stāsta Latvijas komandas vadītājs Jānis Cīmurs.
Olimpiādes dalībnieku risinājumus attālināti laboja starptautiska komanda. Katru no uzdevumiem laboja divi neatkarīgi vērtētāji no divām dažādām valstīm, lai pēc iespējas samazinātu iespēju, ka kāda skolēna radošā risinājuma detaļa tiek palaista garām. Darbu labošanā no Latvijas piedalījās pagājušā gada olimpiādes laureāts Jānis Hūns un Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
