Zinātniekiem dāvina lieljaudas datu tīklu cīņai ar vēzi un Covid-19  (2)

Lieljaudas, īpaši ātrs datu savienojums starp pētījumu centriem slimību izpētei, ir nepieciešams tādēļ, ka mūsdienu pētniecība balstās uz masīvu lielapjoma datu analīzi. Vienas genomu datu kopas apjoms vien ir mērāms simtos gigabaitu, bet nākotnē tas varētu būtiski pieaugt, sasniedzot desmitiem un pat simtiem terabaitu.

Kā ļoti nozīmīgu digitālās transformācijas projektu veselības nozarē šo lieljaudas datu tīklu zinātniekiem novērtē Latvijas Republikas veselības ministre Ilze Viņķele (AP): "Latvijā ir izcili ārsti, dažādu jomu zinātnieki un attīstītas tehnoloģijas. Šis projekts tikai vēlreiz apliecina, ka, atrodot kopēju vēlmi un iesaistot gan publisko, gan privāto sektoru, var sasniegt rezultātu, kas nākotnē var iespaidot visu sabiedrību. Privāto uzņēmēju tehnoloģiju dāvinājums un valsts ieguldījums gēnu zinātnē ļaus izglābt daudzas dzīvības, un šāds ieguldījums ir nenovērtējams."

"Viedās tehnoloģijas pētniecībā, diagnostikā un ārstēšanā jau šodien ir klātesošas, tomēr tikai mērķtiecīgi palielinot to pieejamību visos medicīnas sistēmas līmeņos, iespējams sasniegt rezultātus – ātrāk diagnosticēt un efektīvāk ārstēt dažādas saslimšanas, tādejādi reāli pagarinot cilvēku dzīvildzi. Šobrīd no Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līdera pozīcijām redzam, ka šajā procesā īpaši būtiska ir nozares uzņēmumu iesaiste un savstarpējā sadarbība, sniedzot iespēju pašmāju zinātniekiem ikdienā pilnībā izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai tādu bīstamu slimību kā vēzis vai Covid-19 izpēte pēc iespējas ātrāk nestu augļus," uzsver LMT prezidents Juris Binde (apakšā attēlā pa kreisi).

Viņa teikto papildina arī Džons Tallijs, "MikroTik" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs, atzīmējot, ka lieljaudas datu tīkla izveide ir vēl viena no tehnoloģiju uzņēmumu iniciatīvām Latvijas medicīnas sistēmas atbalstam, kurā aicina pievienoties arī citus partnerus. "MikroTik" jau ilgstoši atbalsta Bērnu universitātes klīnisko slimnīcu un iesaistījies Biomedicīnas pētījumu un studiju centra projektā, lai palīdzētu ar vēzi slimiem bērniem, bet LMT īsteno arī iniciatīvu "Veselai Latvijai", kuras ietvaros ar dažādām aktivitātēm tiek veicināta Latvijas lielāko slimnīcu digitalizācija. Tāpat LMT ir viens no lietotnes "Apturi Covid" izstrādātājiem.

LMT un "MikroTik" nodrošinātais lieljaudas datu tīkls zinātniekiem šobrīd izveidots starp Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, gēnu sekvencēšanas centru "Latvia MGI Tech" un RTU zinātniskās skaitļošanas centru, kur tiek apstrādāti apjomīgie dati. Plānots, ka jau drīzumā lieljaudas datu tīklam pievienos arī LU Akadēmisko centru, Rīgas Austrumu klīniskas universitātes slimnīcu, kā arī RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru.

"Mūsdienu tehnoloģijas gēnu izpētē ne tikai atvieglo jau ierasto pētniecības procesu, bet arī paver jaunas iespējas. Vienlaikus šie pētījumi un attiecīgie jaunievedumi prasa apjomīgas investīcijas, jo lielapjoma datu analīzei ir nepieciešama ārkārtīgi jaudīga datortehnika, kas ir dārga gan iegādes, gan uzturēšanas ziņā. Tādēļ pētniecības iestāžu savstarpēja sadarbība ir īpaši būtiska. Koplietojot šīs tehnoloģijas, ieguvēji ir visas pētniecības procesā iesaistītās puses un sabiedrība kopumā, taču šāda koplietošana ir efektīva tikai vienotā ātrgaitas datu pārraides tīklā. Pateicoties LMT un ''MikroTik'', nu tāds ir pieejams arī gēnu pētniecības iestādēm Latvijā, un tas ir milzīgs solis uz priekšu," norāda Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors.

Paralēli vēža un Covid-19 izpētei, Latvijas zinātnieki strādā arī pie citu slimību izpētes. Tā, piemēram, gēnu sekvencēšanas centrs "Latvia MGI Tech" īsteno vairākus starptautiski nozīmīgus projektus retu nezināmas izcelsmes neiromuskulāro un pārmantoto slimību izpētē.

Ilgtermiņā jaunizveidotā lieljaudas datu tīkla radītais ieguvums sabiedrībai ir vēl krietni lielāks un sniedzas pat ārpus veselības aprūpes nozares robežām. Izveidotā tīkla infrastruktūra sniegs atbalstu arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra sadarbības projektos. Piemēram, jau šobrīd sadarbībā ar LLU tiek veikta Latvijas vietējo govju (brūnā un zilā), kazu un aitu šķirņu ģenētiskā raksturošana, bet sadarbībā ar Dārzkopības institūtu tiek veikta upeņu, jāņogu un vēreņu un to kaitēkļu mijiedarbības izpēte, kur izpētes laikā tiek izmantoti liela apjoma dati, kuru apmaiņai starp pētniecības iestādēm būs izmantojams jaunizveidotais datu tīkls.