Jauno prātnieku kalve – radīts padziļināts STEM mācību saturs 4. – 6. klašu skolēniem  (1)

"Prātnieku laboratorijas" nodarbības skolēniem sniedz iespēju veikt aizraujošus eksperimentus, pētīt dabā un laboratorijā, attīstīt inženierdizaina un matemātikas prasmes, spert pirmos soļus programmēšanas pasaulē, radīt, plānot un īstenot savas idejas.

Projekta vadītāja, matemātikas doktore Ilze France skaidro, ka "Prātnieku laboratorija" ir padziļināta mācību programma 4. līdz 6. klašu skolēniem, kurā integrēti un radošā veidā apgūst dabaszinības, tehnoloģijas, inženierdizainu un matemātiku. LU SIIC rosina to turpmāk realizēt gan interešu izglītības ietvaros, gan ietvert skolas mācību saturā.

"Veidojot programmu, skatījāmies, kā tiešām realitātē ieviest šo STEM mācīšanos," papildina France. Kā uzsver projekta komanda, pāri visam ir aktuālais projekts "Skola 2030", proti, aprobējot "Prātnieku laboratorijas" nodarbības, kopsakarības un iespējas to iekļaut jaunajā programmā tika meklētas visus trīs gadus. Projekta vadītāja klāsta: "Sasaiste ar "Skola 2030" visu projekta izstrādes laiku bija tāds kā dzinulis, kā vislabāk programmu veidot un kā to integrēt ar jauno mācību saturu."

LU SIIC izdevās īstenot savu ideju, respektīvi, jau tagad daudzi "Prātnieku laboratorijā" izstrādātie piemēri un uzdevumi var tikt iekļauti ikdienas mācību programmās – ikvienā Latvijas skolā šogad 4. klašu skolēni uzsāks skolas gaitas, izmantojot jauno mācību saturu.

"Līdz ar to sinerģija šīm idejām, kuras esam ielikuši "Prātnieku laboratorijas" nodarbībās, vēl vairāk mijiedarbojas. Un tas ir neatsverams ieguvums! Šis projekts noteikti tiks attīstīts un turpināsies ilgtermiņā, ja skolas saviem skolēniem nolems dot šīs papildus iespējas. Jau tagad no satura puses esošā mācību programma un jaunieviestie ierosinājumi viens otru papildina. Atliek tikai darīt!" skaidro France.

"Ideja par "Prātnieku laboratorijas" projektu radās tanī mirklī, kad vairāk sākām domāt par sākumskolas skolēniem un viņu iespējām izglītoties eksaktajā jomā," klāsta projekta vadītāja France.

"Prātnieku laboratorijas" komanda sapratusi, ka 7. līdz 9. klašu skolēniem un vidusskolēniem, piemēram, arī Latvijas Universitāte piedāvā dažādas iespējas – Jauno fiziķu skolu, Mazo matemātikas universitāti – un citas iniciatīvas, savukārt mazāko klašu skolēniem nav šādu papildus mācīšanās iespēju.

"Sapratām, ka 8. vai 9. klasē jau ir par vēlu dot iespēju tiem skolēniem, kuriem interesē darīt ko vairāk. Sākām domāt kompleksi un mērķtiecīgi – kas tas vispār varētu būt? Līdz šim interešu izglītības pulciņos ir pārsvarā ir konkrētas ievirzes nodarbības – programmēšana, vides izglītība, ķīmija u.c., bet tieši 4. līdz 6. klašu grupa ir pārejas vecums, kurā skolēnus sagatavo atsevišķu eksakto mācību priekšmetu mācībām, tāpēc vajadzēja radīt mācību saturu, kas atbilst šai mērķauditorijai," komentē France.

"Prātnieku laboratorijas" komandai bija izveidojusies ilgnoturīga sadarbība ar vairākām skolām, tostarp, Saldus vidusskolu, Jelgavas Valsts ģimnāziju, Vecumnieku novada skolām. Skolēni, kuri trīs gadu garumā piedalījās klātienes nodarbībās, atzinuši, ka skolā tomēr esot citādāk. "Domāju, ka šobrīd daudz kas mainās, līdz ar to arī skolas un skolotāji ir atvērti jaunām iespējām. "Prātnieku laboratorija" ir sava veida tramplīns pedagogiem un viņu idejām. Prakse rāda, ka, meklējot dažādas versijas, salikumus un pārlikumus, rodas labākais rezultāts," akcentē projekta vadītāja France.

Līdz šim arī vecāko klašu skolēniem mācību saturā nebija iekļautas prasmes, kas attīsta inženierdizaina domāšanu. Apmeklējot "Prātnieku laboratorijas" nodarbības, skolēni apguva konkrētas zināšanas, prasmes un domāšanas veidus. Trīs gadus aprobācijas grupa reāli izgāja cauri visam mācību ciklam, līdz ar to bija iespējams izstrādāt visatbilstošāko metodiku, jau aprobācijas laikā saprotot, ko samainīt vai pamainīt, kā arī atrodot labākās tēmas un uzdevumus. No pedagoģijas teorijas ļoti labi zināms, ka ļoti būtiska ir skolēnu motivācija. Lai šie jautājumi ieinteresētu skolēnus, veidojot saturu, tas tika izvēlēts ar mērķi veicināt skolēnu motivāciju.

"Saturu veidojām gan tematiski, gan domājot par konkrētu prasmju apguvi. Īpaša uzmanība veltīta tam, kādā veidā saturu skolēni apgūst, piemēram, eksperimentu un pētījumu veikšana, modeļu veidošana, savu projektu radīšana un domāšana par to, ko darām un kā to darām, cik labi tas izdodas, kas vēl būtu jāuzlabo, tādejādi iegūstot arī jaunas zināšanas. Tas arī bija viens no vadmotīviem – likt uzsvaru, ka mācāmies darot, nevis vienmēr sākot ar teoriju. Vēlamies arī sniegt metodisko atbalstu skolotājiem, vadot profesionālās pilnveides kursus, kopīgi izmēģinot, pārrunājot veiksmīgākos mācīšanās veidus," piebilst France.

"Mūsu kā izglītotāju mērķis ir bērniem iedot priekšstatu, kā pasaule ir uzbūvēta. Dot iespēju mēģināt un sevi pilnveidot darot. Jaunais saturs ietver prasmes, kā strādā inženieris, matemātiķis vai pētnieks, apgūstot atbilstošus domāšanas veidus, prasmes plānot, skaidri saprast, kas būs rezultāts un produkts. Tās ir prasmes, kas nepieciešamas risinot problēmas, nonākot jaunās situācijās, vienlaikus gūstot izpratni, ka mācīšanās ir daudzveidīga."

Projektā skolotājiem ir izstrādāti divi metodisko un praktisko piemēru materiāli – "Prātnieku laboratorija" un "Skolotājs "Prātnieku laboratorijā". Atgādnes skolotājam, kurš mācās" –, kas izmantojami un pielāgojami savas skolas vajadzībām. Atbalsta materiāli skolotājam ietver arī detalizētus nodarbību plānus, darba lapas skolēniem. Tie būs noderīgi gan studentam, kurš vēl mācās par skolotāju, gan tikpat labi 30 gadus skolā strādājušam pedagogam, kurš ir gatavs ņemt idejas, pats mācīties, apgūstot dažādus metodiskos paņēmienus.

Mācību satura aprobācijas mērķis bija ieviest ilgtspējīgu modeli. Pēc "Prātnieku laboratorijas" nodarbību izstrādāšanas tiek turpināts darbs ar Latvijas skolotāju izglītošanu, tādējādi jau tālāk un plašāk ieviešot jauno metodiku visā valstī. Pedagogi atzinīgi vērtē konkrētu piemēru un iestrādņu sagatavošanu, un ir gatavi ieviest jaunās idejas savās stundās.

Līdztekus "Prātnieku laboratorijas" satura izstrādāšanai vērtīgu praksi ieguva arī LU studenti, topošie skolotāji, kuri savu karjeru saista ar darbu skolā. Daudzos studiju līmeņos studējošie, piemēram, gan sākumskolas skolotāji, gan maģistrantūras studenti, bija piesaistīti kā aprobācijas grupu vadītāji. LU SIIC komanda veidoja nodarbības, atbalstīja, vēroja, analizēja gan pašu saturu, gan to veidu, kā jaunais skolotājs darbojas.

"Uzdrīksties! Domā! Radi!" Šo mūsu saukli izmantoju it visur. Uzskatu, tie ir motivējoši atslēgas vārdi gan katram skolotājam, gan mums pašiem. Ja mēs vispār gribam visi kopā izdarīt vairāk, ir jāuzdrīkstas gribēt un darīt vairāk. Tas ir mans iekšējais vadmotīvs un aicinājums kā skolotājiem un studentiem, tā jebkuram iedzīvotājam. Šie trīs vārdi, manuprāt, izsaka ļoti, ļoti daudz ko visiem, kas ir iesaistīti izglītības sistēmā," akcentē France. Projekta vadītāja turpina: "Dažreiz mēs esam bērnus apslāpējuši ar to vienīgo, pareizo kārtību. Un tad mēs brīnāmies, ka viņi negrib neko darīt. Stāsts jau ir, kāpēc viņi negrib darīt? Tā ir rosināšana arī skolēnus uzdrīkstēties gribēt, darīt, iesaistīties."

Informācija par "Prātnieku laboratorijas" aktivitātēm atrodama LU SIIC tīmekļvietnē un sociālajā tīklā "Facebook".