Latvijā ik gadu aptuveni 7000–8000 iedzīvotāju tiek stacionēti ar insultu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Kā norāda Pasaules Veselības organizācija, trešdaļai no pacientiem pirmreizējs insults beidzas letāli, bet atlikušajiem strauji zūd dzīves kvalitāte. Rehabilitācija, ja tā ir iespējama, insulta pacientiem Latvijā izvēršas par dārgu procesu, kas bieži vien tiek īstenots ar novēlošanos. Lai to risinātu, izmantojot digitālās tehnoloģijas, veselības aprūpes inovāciju attīstītājs Kristaps Krafte apvienoja spēkus ar neiroķirurgu Jāni Šlēziņu, radot lietotni "Vigo". Tās mērķis – būt par visaptverošu un efektīvu palīgu insultu pārcietušo rehabilitācijā.
Lietotnē ir trīs sadaļas. Vispirms tā sniedz plašu informāciju par insultu. Otrkārt, tā piedāvā personalizētu fizioterapijas plānu, aptverot gan pacientus, kam nepieciešams atgūt kustību iespējas, gan tādus, kas jau ir gatavi spēka treniņiem. Šī sadaļa izstrādāta sadarbībā ar Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari". Treškārt, "Vigo" piedāvā būt par emocionālu atbalstu trauksmes, motivācijas trūkuma vai depresijas brīžos. Turklāt, tā ir domāta gan pacientiem, gan to ģimenēm, kam ir nepārvērtējama loma atlabšanas procesā.
Pieredze Skandināvijā
Doma par šāda veida digitālu palīgu Kristapam Kraftem radās, kad viņš vadīja zinātnisko pētījumu "Bispebjerg" slimnīcā Kopenhāgenā un P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā par insulta ārstēšanas ceļa organizēšanu. To īstenojot, viņš novēroja, ka viena no lielākajām problēmām insultu pārcietušajiem ir piekļuve rehabilitācijas pakalpojumiem. Latvijā atgriezies, Kristaps nodibināja jaunuzņēmumu "Vigo Health" (iepriekš "Vigobot") un, strādājot pie lietotnes, saprata, ka nepieciešams piesaistīt pieredzējušus pētniekus, tāpēc uzmeklēja Latvijas rehabilitācijas jomas aizsācēju – profesoru Aivaru Vētru.
Tieši profesors saveda digitālos inovatorus kopā ar paša vadītās Rehabilitācijas pētnieciskās laboratorijas vadošo pētnieci Gunu Bērziņu. Viņas vārds Kristapa redzeslokā bija nonācis jau caur dāņu kolēģiem, kas bija pazīstami ar Gunas veiktajiem pētījumiem sadarbībā ar Gēteborgas Universitātes Neirozinātnes un fizioloģijas institūtu Zviedrijā. Rezultātā sākās pusotru gadu ilgs Gunas vadīts sadarbības projekts, kurā darbojās ergoterapeite un maģistrantūras studente Klinta Epalte un rezidente Ksenija Miščenko. "Lietotne tobrīd bija izstrādes procesā, tāpēc svarīgi bija izpētīt tās stiprās un vājās puses, lai palīdzētu tai pilnveidoties tādā virzienā, kas sniegtu maksimālo iespējamo labumu tās lietotājiem," veicamo uzdevumu rezumē pētniece.
Līdzīgi kā daudzas slimības, arī insults gadu no gada "kļūst jaunāks". Arī pētījumā iesaistīto 12 lietotāju vidējais vecums bija vien 50 gadi, taču šoreiz pētnieki to skaidro nevis ar insulta pacientu statistikas rādītājiem, bet gan ar to, ka gados jaunāki cilvēki ir atvērtāki digitālo tehnoloģiju lietošanai.
Sastrādāšanās ar pacientiem bija ilgtermiņa – intervijas notika pēc piecām dienām, tad septiņām dienām, divām nedēļām un mēneša, izvērtējot, kāda ir produkta lietojamība, uztveramība un funkcionalitāte. Covid-19 nedaudz "iegrieza" projekta gaitai, jo nokļūšana pie pacientiem, lai tos apmācītu planšetes un "Vigo" lietošanā, pavasarī bija pilnībā paralizēta, taču nu Guna lepojas, ka projekts, lai arī ar nelielu nobīdi termiņos, ir finišējis.
Pacientu skaits aug, mediķu – ne
Par sadarbību gandarīts arī "Vigo Health" flagmanis Kristaps. "Esam ieguvuši vērtīgu informāciju par "Vigo" lietojamību, kas kalpo par pamatu šobrīd notiekošajam lietotnes UX/UI (user experience/user interface) dizaina pārstrādes procesam, un ne mazāk svarīgai lietotnes satura papildināšanai. Jau ļoti drīz, nākamo mēnešu laikā, lietotājiem būs pieejama aplikācijas jaunā, uzlabotā versija," viņš stāsta.
Kā uzsver profesors Vētra, kurš deviņdesmitajos gados radīja Latvijā pirmo fizioterapijas studiju programmu un nu stāv arī pie digitālās rehabilitācijas šūpuļa, patlaban Covid-19 visā pasaulē diktē vajadzību pēc attālinātas medicīnas pakalpojumiem, un turpmāk pieprasījums arī pēc virtuāliem rehabilitācijas risinājumiem tikai pieaugs. Profesors lepojas, ka viņa vadītās laboratorijas pētnieku darbs palīdzējis šim digitālajam asistentam "uzaudzēt muskuļus" un attīstīt savu mākslīgā intelekta bāzi, kļūstot ērtākam, saprotamākam un piemērotākam cilvēkam, kura dzīvē ienācis insults. Taču vēl viens lepnumu raisošs šīs sadarbības iznākums ir publikācija starptautiskajā zinātniskajā žurnālā "Disability and Rehabilitation: Assistive Technology".
"Jebkura pētījuma akadēmiskās ambīcijas ietver publikāciju starptautiski citējamā žurnālā, un nu par Latvijas rehabilitologu un jaunuzņēmuma varēšanu varēs lasīt pētnieki visā pasaulē," noslēdz pētījuma vadītāja Guna Bērziņa.