Sākumā jāuzsver, ka šī ir viena gadījuma analīze, un novērotais, protams, šobrīd nevar tikt ekstrapolēts jeb attiecināts uz plašu Covid-19 pacientu loku, taču tas pavisam noteikti ir virziens, kurā pētniekiem vērts palūkoties rūpīgāk.
Liels izaicinājums Covid-19 izplatības ierobežošanā ir tas, ka aizvien nezinām, precīzi cik liela Covid-19 pacientu daļa varētu būt asimptomātiski un attiecīgi varētu izplatīt vīrusu, pašiem to neapzinoties. Asimptomātiska bija arī šī kundze, kurai Covid-19 konstatēja vien tāpēc, ka viņa bija nokļuvusi slimnīcā saistībā ar onkoloģisku saslimšanu.
71 gadu vecajai sievietei pirms desmit gadiem tika diagnosticēta hroniska limfocītiska leikēmija – onkoloģiska saslimšana, kas ietekmē baltos asinsķermenīšus. Šo leikēmijas tipu biežāk diagnosticē tieši gados vecākiem cilvēkiem, un nereti slimība progresē pakāpeniski, salīdzinoši lēnām. 2020. gada 2. martā sieviete tika nogādāta slimnīcā saistībā ar šīs saslimšanas izraisītu smagu anēmiju jeb tā dēvēto mazasinību. Epidemioloģiskā situācija noteica, ka pacientiem jāveic arī Covid-19 testi, un sievietei tas bija pozitīvs, kaut Covid-19 raksturīgo simptomu viņai nebija. Ārstēšanās gaitā viņai testi tika veikti ik pa laikam, un tie bija pozitīvi vēl 13 reizes. Simptomu aizvien nebija. Sieviete tostarp ārstēta arī ar no Covid-19 atlabušo cilvēku plazmu, un visbeidzot Covid-19 tests bija negatīvs vien jūnija vidū.
Šajā gadījumā sieviete bija infekcioza, proti, no organisma izdalīja replicēties spējīgas vīrusa daļiņas 70 dienas, kaut visu laiku bija asimptomātiska. Pētnieki daļu no testos iegūtā vīrusa replicēja laboratoriskos apstākļos šūnu kultūrā, tādējādi arī bija iespējams secināt, vai sievietes organismā atrastais vīruss ir replicēties spējīgs.
Izrādās, arī iepriekš bijuši atsevišķi gadījumi, kad cilvēki vīrusa ģenētisko materiālu no elpceļiem izdalījuši pat 60 dienas pēc pirmo simptomu parādīšanās, tāpat līdzīga situācija savulaik bijusi ar vēl vienu no koronavīrusiem – MERS jeb Tuvo austrumu respiratoro sindromu.
"Dati liecina, ka šāda ilgstoša vīrusa izdalīšana varētu būt pamats bažām tieši atsevišķos gadījumos ar pacientiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma," raksta pētnieki, ar to domājot, piemēram, vēža pacientus, kuri šobrīd iziet ķīmijterapijas kursu, vai pacientus, kas lieto imūnsistēmu supresējošus medikamentus pirms orgānu transplantācijas.
"SARS-CoV-2 vīrusam turpinot izplatīties, inficēsies arvien vairāk arī tādu cilvēku, kam ir problēmas ar imūnsistēmu, un tāpēc ir ļoti būtiski noskaidrot, kā SARS-CoV-2 uzvedas tieši cilvēku ar novājinātu imūnsistēmu organismos," skaidro ASV Nacionālā Alerģiju un infekciju slimību institūta pētnieks Vinsents Munsters. "Mums ir bijuši līdzīgi gadījumi ar gripu un ar MERS," piebilda Munsters.
Tā kā šeit ir runa par viena gadījuma analīzi (to vari lasīt izdevumā "Cell", klikšķinot šeit), nekādus vispārinājumus izdarīt nevar – jāturpina pētījumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
