Attīstoties tehnoloģijām, pasaulē un arī Latvijā strauji aug pieprasījums pēc dabas zinātņu un tehnoloģiju speciālistiem. Tāpēc izglītībā un karjerā arvien biežāk tiek runāts par STEM pieeju, kas īpašu uzmanību pievērš zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas mācību priekšmetu apguvei (no angļu valodas – Science, Technology, Engineering, Mathematics). Kā STEM pieeja maina izpratni par karjeras izvēli mūsdienu mainīgajos apstākļos? Vai šai izvēlei būs nozīme un vai tai būs ietekme visas dzīves garumā?
Vairums jauno darba vietu – STEM jomā
Mūsdienu darba tirgus lielākais izaicinājums un vienlaikus bieds, kas raisa neziņu par tradicionālo profesiju nākotni, ir ekonomikas digitalizācija un darbavietu automatizācija. Mākslīgais intelekts, 3D printeri, autonomie transporta līdzekļi, lielie dati jeb mākoņskaitļošana, platformu ekonomika un citu inovāciju attīstība radikāli maina tradicionālos produktus un pakalpojumu tirgu. Citiem vārdiem, tehnoloģiju revolūcija būtiski maina pastāvošos biznesa modeļus un ietekmē darbaspēka un prasmju pieprasījumu.
Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, būvniecībā, informācijas un komunikācijas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.
Svarīgas ne tikai zināšanas, bet daudzveidīgas prasmes
Taču kā mācīties, lai nākotnes darba tirgū būtu veiksmīgs? Tas, kas būtu jāsaprot ikvienam, neatkarīgi, vai tiek studēta māksla vai programmēšana, karjeras attīstība dzīves laikā vairs netiek skatīta šauri lineāri vienas profesijas ietvaros. Runa ir par daudz plašāku zināšanu un prasmju kopumu, kas cilvēkam ļauj pētīt un risināt problēmas, attīsta loģisko domāšanu, radošumu, uzņēmējdarbības prasmes un spēju strādāt komandā.
To akcentē arī daudzās Latvijas skolās eksperimentālā kārtā ieviestā STEM pieeja. Jāapzinās, ka mainīgajā profesiju vidē nākotnē daudz lielāks akcents tiek likts nevis uz eksakto zināšanu kopumu konkrētā nozarē, bet gan starpdisciplīnu prasmēm, ko šie priekšmeti attīsta. Tās ir gan tehniskās prasmes, kas ļauj izprast jaunās tehnoloģijas, gan sociālās prasmes, kas māca izprast cilvēkus un viņu uzvedību, gan kognitīvās prasmes, kas ir spēja analītiski domāt, izdarīt secinājumus, atrast likumsakarības.
Karjerā jāmeklē interešu virziens
Tāpēc, domājot par bērna karjeru, vecākiem varētu ieteikt nevis raudzīties uz kādu konkrētu profesiju, bet meklēt interešu virzienus. Svarīgi ir saprast, kas bērnam padodas, patīk, attīstīt talantus, intereses un tad izraudzīties karjeras virzienu. Vēl viena būtiska atziņa – gan tiem, kas darba tirgū ir šodien, gan tiem, kas vēl mācās un studē – visā dzīves laikā jābūt gataviem mācīties, pilnveidoties, apgūt jaunas prasmes un, iespējams, pielāgot tās kādai jaunai, šodien vēl nezināmai profesijai.
Pozitīvi, ka tehnoloģiju uzvaras gājienu apzinās arī Latvijas jaunieši. STEM virzienu absolventu īpatsvars studijas beigušo kopskaitā Latvijā laika periodā no 2008. gada līdz 2019. gadam ir pieaudzis no 13% līdz 20%, kas kopumā ir arī palielinājis jauno speciālistu piedāvājumu darba tirgū, liecina Ekonomikas ministrijas dati. Vienlaikus joprojām būtiska problēma ir tā, ka aptuveni 30% no studējošiem STEM izglītības programmās ik gadu atbirst no studijām, kas būtiski ierobežo potenciālo darbaspēka pieaugumu šajās jomās.
Par to, kā jauniešiem ieklausīties sevī, citos un saņemt atbalstu no skolotājiem, karjeras konsultantiem un vecākiem, kā arī pieņemt izsvērtu lēmumu par savu karjeru, plaši tika diskutēts arī ikgadējā Karjeras nedēļā, kas šogad risinājās no 26. līdz 30. oktobrim visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
