Bilde, kas tapa 8 gadus
Digitālajā laikmetā fototehnika attīstās strauji, ik gadu ražotāji nāk klajā ar sensoriem, kas piedāvā gan lielāku izšķirtspēju, gan gaismas jutību, gan mazāku "trokšņu" un nevēlamo artefaktu līmeni. To, cik strauji attīstās šīs tehnoloģijas, varam labi novērot, kaut vai salīdzinot attēlu kvalitāti bildēm, kuras paši esam uzņēmuši ar savu pirmo viedtālruni un katru no nākamajiem modeļiem. Taču šajā rakstā aizraujošs gadījums, kur galvenajā lomā ir viena no primitīvākajām fotogrāfijas metodēm – tā dēvētā "pinhole" kamera.

Vairumam gan mūsdienu digitālo, gan arī savulaik filmiņu fotoaparātu vienojošais elements – tiem nepieciešams objektīvs ar dažādu lēcu kombināciju tajā. Maināms vai kamerā integrēts, bet tomēr objektīvs. Savukārt "pinhole" fotokameru gadījumā nekādas lēcas nav vajadzīgas. Attēlu uz filmiņas (vai sensora – entuziasti mēdz konstruēt arī digitālās "pinhole" kameras vai vienkārši iestrādā caurumiņu digitālo kameru vāciņos) projicē gaisma, kas pilnībā noslēgtā un necaurspīdīgā kastē ieplūst pa vienu vienīgu mazu caurumiņu kastes skaldnē, kas ir pretī filmiņai vai ekrānam. Tas ir tieši tik vienkārši, ka "pinhole" fotokameru mājās vari izveidot pats. Lūk, te labs izklāsts par tās darbības principiem un padomi, kā tādu uztaisīt.

Viena no "pinhole" kameru raksturiezīmēm – nepieciešams ļoti ilgs ekspozīcijas laiks, jo saņemtās gaismas daudzums, saprotams, ir niecīgs, tāpēc dinamiskas ainas un kustīgus objektus ar šādu paņēmienu īsti nevarēs notvert.

FotogrāfijasFotografēšanaFizika

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit