"Kurš gan cits, ja ne mēs," saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes piektā gada students Jānis Birzulis, kurš darbu Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) uzsāka jau pirms divarpus gadiem, kad par pandēmijām pārsvarā stāstīja zinātniskās fantastikas filmas vai līdzīga satura literatūra. Šajā rudenī, kad epidemioloģiskā situācija saasinājās un tika atvērtas jaunas Covid-19 pacientu nodaļas, virsmāsa aicinājusi Jāni un citus studentus palīgos, un topošais ārsts, daudz nedomājot, piekritis.
Tu, Jāni, ikdienā strādā epidēmijas epicentrā. Apņēmība un gatavība palīdzēt noteikti ir apsveicama, tomēr vai nebija bailes pašam "noķert" to vīrusu?
Baiļu vietā man bija patīkams satraukums, jo agrāk nebiju strādājis īpašajā karantīnas nodaļā un nezināju, ko varu sagaidīt. Ģimenes locekļi un draugi gan pajautāja, vai es tiešām to vēlos, tomēr pats klusībā nodomāju, ka šis ir īstais laiks, lai attīstītu sevi kā topošo ārstu.