Puse 8.–12. klašu skolēnu atzīst, ka attālinātajā fizikas mācību procesā īpaši pietrūkst eksperimentu un laboratorijas darbu, liecina portāla AS "Latvenergo" projekta Fizmix.lv veiktā pētījuma* dati. Trešdaļa jauniešu uzskata, ka attālinātās mācīšanās formāts pasliktinājis fizikas apguvi. Turklāt identificēti arī būtiskākie trūkumi – jaunieši vēlas mācību stundas, kurās būtu iespēja komunicēt ar skolotāju un klasesbiedriem, kā arī klātienē saņemt skolotāja palīdzību un atbalstu. Analizējot fizikas skolotāju sniegumu neklātienes mācību norisē, 70% skolēnu piešķīruši pozitīvu vērtējumu.
Šobrīd visbiežāk (63%) fizikas stundas norisinās attālinātā video formā, bet piektdaļa aptaujāto (19%) stundas laikā patstāvīgi iepazīst un pilda skolotāju atsūtītos mācību materiālus. Jauniešiem, kuriem fizika šķiet sarežģīta, attālināts mācību formāts sagādā neskaitāmus klupšanas akmeņus, kurus skolotājiem neklātienē grūti identificēt. 39% uzskata, ka attālinātās mācīšanās formāts ir pasliktinājis fizikas priekšmeta apguvi, gandrīz tikpat liela daļa (35%) atzīst, ka fiziku apgūst tādā pašā līmenī kā iepriekš, katrs piektais (19%) izjūt uzlabojumus, taču pārējiem izmaiņas grūti novērtēt. Par spīti neierastajiem apstākļiem un jaunajam mācību formātam – 47% vērtē skolotāju darbu kā labu, 23% – kā teicamu.
Skolēni aptaujā norādījuši, ka reģionu skolās retāk tiek piedāvātas mācību stundas video formātā (50%), kamēr Rīgā šī ir viena no galvenajām mācību formām (70%). Jaunieši atzīst, ka patlaban dominējošais informācijas meklēšanas avots neskaidros jautājumos par fiziku ir internets (94%), tam seko mācību grāmatas (71%) un skolotāji (49%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
