Zeme un Mēness
Foto: NASA
Kas notiks ar mums, ja Zemē ietrieksies gigantisks asteroīds? Kas notiks ar dzīvniekiem un augiem, ja piedzīvosim tik grandiozu vulkāna izvirdumu, ka atmosfērā izmestie pelni bloķēs saules gaismu mēnešiem ilgi. Vai lielākajai daļai dzīvības uz Zemes tas nozīmēs atvadas uz neatgriešanos? Uz šo jautājumu "IEEE Aerospace" konferencē, kas šogad notika virtuāli, lūkoja atbildēt Jekans Tanga ar kolēģiem, liekot priekšā grandiozu ieceri – uz Mēness izvietot "pastardienas šķirstu", kur uzglabāt 6,7 miljonu mums zināmo augu, dzīvnieku, sēņu sugu ģenētisko materiālu, lai nodrošinātu to saglabāšanu planētas mēroga katastrofas gadījumā.

Idejiski kas līdzīgs jau atrodas aiz polārā loka – tā ir Globālā sēklu glabātava Svalbārā. Taču šajā gadījumā ir runa par augiem, tur netiek uzglabāts dzīvnieku ģenētiskais materiāls. Turklāt Svalbāra galu galā arī atrodas uz Zemes, un tādējādi pakļauta daļai to risku (asteroīds, kodolkarš, ūdens līmeņa celšanās klimata pārmaiņu ietekmē utt.), no kuriem zinātnieki grib pasargāt mūsu planētas dzīvības kodu, izvietojot to uz Mēness.

"Man patīk lietot analoģiju ar datiem. Tas ir kā glabāt tavā datorā esošu svarīgu fotogrāfiju un dokumentu kopijas atsevišķā datu nesējā, lai ir rezerves variants, ja kaut kas noiet greizi ar datoru," skaidro Tanga un piebilst – ja lielu daļu uz Zemes esošās dzīvības iznīcinātu kāda grandioza kataklizma, izdzīvojušajiem tā būtu iespēja nospiest restarta pogu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!