Interneta joku kultūrā uz palikšanu nu ir izteiksmīgais attēls ar Suecas kanālā iesprūdušo kravas kuģi "Ever Given" un līdzās tam komiski nelielo ekskavatoru, kura uzdevums bija palīdzēt tērauda milzi no smilšu gūsta atbrīvot. Trāpīgi pavadteksti šo savdabīgo Dāvida cīņu ar Goliātu brīžiem nudien padarīja visnotaļ amizantu. Nu Suecas kanāla blokāde gan veiksmīgi galā – pa vienu no noslogotākajiem ūdens transporta ceļiem atkal brīvi var kuģot, un tajā nopelns ne tikai centīgajam ekskavatoram un velkoņiem, bet arī Mēnesim.
Krīze aizsākās 23. martā, aptuveni 400 metrus garajam kuģim kanālā sagriežoties šķērsām un ar priekšgalu iebraucot kanāla malā, tādējādi ieķīlējoties par kuģa garumu daudz šaurākajā kanālā. 21. martā situācija vēl ierasta, taču 25. martā satelīta "Copernicus Sentinel-1" uzņemtajos attēlos redzamas blokādes sekas – pie Suecas kanāla lērums kuģu gaida, kad kuģošanas ceļš atkal būs vaļā (Eiropas Kosmosa aģentūras publicētajā satelītattēlā zemāk).
Drīz arī uzsākti mēģinājumi kuģi atbrīvot, kas beidzot izdevās 29. martā. Iespējams, te talkā nāca arī Mēness. Pirmdien gan debesis lielā daļā Latvijas bija apmākušās, taču aizvadītās nedēļas nogalē pievakarē varēja baudīt lieliskus skatus ar austošo mēnesi. Pilnmēness bija sestdien, 28. martā. Tāpat pilnmēness šajā laikā sakrīt ar laiku, kad Mēness ir perigejā jeb tajā orbītas punktā, kur attālums līdz Zemei ir vismazākais (Mēness orbīta ir eliptiska, tāpēc mēneša ietvaros tā attālums no Zemes variē pat par aptuveni 50 tūkstošiem kilometru). Kad Mēness atrašanās perigejā sakrīt ar pilnmēnesi, to parasti dēvējam par "supermēnesi" – Mēness disks pie debesīm izskatās nedaudz lielāks nekā ierasts.
Saules un Mēness gravitācija ietekmē plūdmaiņas jeb periodiskas ūdens līmeņa svārstības atklātos ūdeņos – jūrās, okeānos. Tās visizteiktākās ir tad, kad Zeme, Saule un Mēness ir aptuveni vienā līnijā. Tāpat tās ir izteiktākas pilnmēness un jauna mēness fāzēs. Laimīgā kārtā šie faktori – pilnmēness un Mēness perigejā – sakrita. Kā vēsta "The New York Times", ūdens līmenis Suecas kanālā varēja būt ap pusmetru augstāks nekā ierasti.
"Mums ļoti palīdzēja spēcīgās plūdmaiņas," ziņu aģentūrai AP skaidroja uzņēmuma "Boskalis", kuram tika uzticēta "Ever Given" atbrīvošana no sprosta, vadītājs Pīters Berdovskis.
Svētdienas vakarā, kombinējot rakšanas darbus un velkoņu pūliņus, bija izdevies nedaudz izkustināt kuģa pakaļgalu. Pirmdienas rītā pakaļgalu izdevās ievilkt kanālā. Kuģa priekšgals aizvien bija uzsēdies uz sēkļa, taču pakaļgals nu brīvi peldēja. Kuģis nu faktiski bija kļuvis par simtiem metrus garu sviru. "Boskalis" eksperti veica aprēķinus un secināja, ka nepieciešams kuģa pakaļgalā iesūknēt ap 2000 tonnām balasta ūdens, tādējādi pakaļgalu iegremdējot dziļāk ūdenī un attiecīgi paceļot augstāk aizvien iestrēgušo priekšgalu.
"Mums vajadzēja veikt aprēķinus, kurās tieši vietās pietauvot velkoņus, precīzi kādā virzienā tiem būtu jāvelk un precīzi kurā laikā, lai maksimāli izmantotu plūdmaiņu efektu savā labā," skaidroja Berdovskis. Pirmdien ap pusdienlaiku paisums Suecas kanālā bija paaugstinājis ūdens līmeni, bet pēcpusdienā sākās spēcīgs bēgums. Kombinējot to ar vairāku velkoņu pūliņiem, izdevās beidzot atbrīvot arī kuģa priekšgalu.
"Mums būtiski palīdzēja spēcīgās plūdmaiņas," bilst Berdovskis, norādot, ka te ir runa par spēku, kas ir lielāks par jaudīgiem jūras velkoņiem. Ja šis plāns neizdotos, tad plāns B būtu turpināt pārvietot smiltis, turpretī plāns C – jau sākt izkraut konteinerus, lai kuģi padarītu vieglāku. Pateicoties ne tikai velkoņiem, bet arī marta beigu supermēnesim, šoreiz par laimi pietika ar plānu A.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
