Aptauja: 89% Latvijas jauniešu vēlētos par zaļo fiziku zināt vairāk  (3)

Aptauja veikta sadarbībā ar "Mindshare", martā prasot viedokli 500 jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Iegūtie dati liecina, ka Latvijas jauniešus interesē videi draudzīgs dzīvesveids, un 89 ptocenti aptaujāto skolēnu min, ka vēlētos par zaļo fiziku iegūt padziļinātākas zināšanas.

Fizikas skolotājs Valdis Zuters uzsver, ka ir būtiski ilgtspējas tematus arvien vairāk integrēt mācību saturā, jo tieši jaunieši būs nākotnes politikas veidotāji.

"Zaļā fizika var palīdzēt izprast, kā mums būt videi draudzīgākiem, jo patlaban skaidri redzam, ka tas "pieklibo". Šis ir brīdis, kad jāapzinās, ko ikviens varam darīt, lai mūsu rīcības sekas būtu mazākas un lai mēs apkārtējo vidi arī turpmākajām paaudzēm spētu saglabāt pēc iespējas labākā kvalitātē. Turklāt tas palīdzēs ne tikai saudzēt apkārtni, bet arī ietaupīt finanšu līdzekļus," uzsver Zuters.

Arī jaunieši apzinās fizikas nozīmi ikdienā. Gandrīz 80 procenti aptaujāto norāda, ka skolā apgūtās fizikas zināšanas noderēs nākotnē. Vairāk nekā puse skolēnu pauž pārliecību, ka fizikā apgūtā teorija palīdz labāk izprast dažādus ikdienas procesus, turklāt iegūtās zināšanas sniedz pievienoto vērtību ikdienas dzīvei. Katrs piektais aptaujātais skolēns vēlas saistīt nākotni tieši ar fizikas jomu.

Pētījuma dati liecina, ka vairumam (83 procentiem) jauniešu ir bažas par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām. Respondenti uzsver, ka atjaunīgajiem resursiem ir nākotnes potenciāls, šādu pārliecību pauž gandrīz 90 procenti aptaujāto. Kā atjaunīgos resursus Latvijā jaunieši galvenokārt minējuši saules starojumu (68 procenti), vēju (65 procenti) un ūdeni (59 procenti), taču atbildēs parādījušies arī tādi pārsteidzoši varianti kā ogles (18 procenti), atomenerģija (17 procenti) un nafta (12 procenti). Tas norāda, ka daļai jauniešu joprojām trūkst pilnvērtīgu zināšanu par atjaunīgo energoresursu veidiem.

Lai arī lielākā daļa aptaujāto jauniešu atbalsta ilgtspējīgas politikas praksi un klimata pārmaiņu negatīvo seku ierobežošanu, vairākums pauž uzskatu, ka, lai dzīvotu videi draudzīgi (75 procenti), nepieciešams krasi mainīt dzīvesveidu. Turklāt 60 procenti respondentu norāda, ka, viņuprāt, efektīva resursu izmantošana ikdienā ir sarežģīta un ierobežo cilvēku vajadzības. Puse no jauniešiem uzskata, ka Latvijā zaļās politikas sekmīga realizēšana ir apgrūtināta, jo atjaunīgo energoresursu izmantošanu var atļauties tikai turīgas valstis un lieli uzņēmumi.

Zuters norāda, ka šie ir sabiedrībā radušies maldīgi uzskati. "Protams, ka brīdī, kad strauji kaut ko mainām, tikpat strauji rodas pretestība, kas grib izmaiņu apturēt. Arī šī dzīves gudrība nāk no fizikas – tieši šādi, pretestības rezultātā ģeneratoros rodas elektroenerģija. Ar to es vēlos sacīt, ka pārmaiņas jāievieš ar maziem solīšiem," pauž fizikas skolotājs Zuters. Viņš uzsver, ka sākumā pietiek ar pavisam vienkāršām darbībām, ko katrs varam ieviest savā ikdienā un kas vienlaikus ilgtermiņā spēs radīt pozitīvas pārmaiņas. Piemēram, apgaismojuma izslēgšana telpās, kurās neviens neuzturas, LED spuldžu izmantošana, ūdens krāna aizgriešana, mazgājot zobus vai rokas, pārvietošanās ar kājām vai velosipēdu, ilgtspējīga apģērba iegāde, kā arī citas šķietami viegli paveicamas, taču ilgtermiņā nozīmīgas ikdienas nodarbes.