ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 19. maijā izplatītā paziņojumā uzsver, ka antivielu testi nav ieteicama metode, lai vērtētu cilvēka aizsardzības līmeni pret Covid-19 gan pēc slimības pārslimošanas, gan pēc vakcinācijas.
Kaut pozitīvs antivielu testa rezultāts var būt noderīgs, lai identificētu tās personas, kurām, iespējams, iepriekš bijusi SARS-CoV-2 infekcija, FDA uzsver – saistībā ar antivielu mērījumiem vakcinētām personām vēl nepieciešams veikt vairāk pētījumu.
Arī Latvijas Veselības ministrijas galvenais speciālists ar infektoloģiju saistītos jautājumos Uga Dumpis vietnē "Twitter" publiskojis saiti uz šo FDA paziņojumu un norādījis: "FDA nerekomendē lietot antivielu testus aizsardzības līmeņa izvērtēšanai pēc vakcinācijas vai pārslimošanas. Tas bija skaidrs jau sen, bet šādi jautājumi acīmredzot ir aktuāli ne tikai mums."
"Šobrīd ASV apstiprinātie SARS-CoV-2 antivielu testi nav izvērtēti kā metode, lai noteiktu aizsardzības līmeni, ko sniedz imūnā atbilde pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas," pausts FDA paziņojumā. Administrācija norāda – nepieciešams vairāk pētījumu, lai saprastu, kas tieši izriet no antivielu klātesamības vai tieši pretēji – neesamības pilnībā vai daļēji vakcinētu cilvēku un Covid-19 pārslimojušu cilvēku organismā. Ir krietni pāragri izdarīt noteiktus secinājumus par cilvēka aizsardzību pret Covid-19, izejot tikai no antivielu testa rezultātiem.
"Ja tu neesi vakcinēts pret Covid-19, ņem vērā – pozitīvs antivielu tests vēl nenozīmē, ka tev ir specifisks nepieciešamais aizsardzības līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Ja tev ir pozitīvs SARS-CoV-2 antivielu tests, tas nozīmē vien iespējamību, ka iepriekš esi bijis ar šo vīrusu inficēts. Par testa rezultātu interpretāciju konsultējies ar savu ārstu," iesaka FDA.
Arī vakcinētiem cilvēkiem pozitīva antivielu testa rezultātā ieteikts turpināt ievērot ASV Slimību profilakses un kontroles centra (CDC) rekomendācijas un noteiktos drošības pasākumus.
Jāatgādina, ka antivielu jeb seroloģiskie testi ir dažādi. Galvenokārt ar tiem vērtē antivielu veidošanu pret vienu vai diviem vīrusa proteīniem. Vakcīnas tiek izstrādātas katra ar konkrētu darbības mehānismu. Piemēram, mRSN vakcīnas, kādas ir "Moderna" un "Pfizer" ražotās, veicina antivielu izstrādi specifiski pret SARS-CoV-2 tā dēvēto pīķa (S) proteīniem, bet ne pret nukleokapsīdu proteīniem, pret kuru antivielas drīzāk organismā atradīs tiem, kas pārslimojuši Covid-19.
Jāatgādina, ka marta izskaņā plašu rezonansi sabiedŗībā izraisīja televīzijas raidījums, kurā antivielu testi tika izmantoti kā mēraukla, lai noteiktu aizsardzību pret infekciju, tostarp arī vērtējot vakcīnu efektivitāti. Drīz pēc tam Zāļu valsts aģentūra uz šo raidījumu reaģēja, uzsverot: "Antivielu testi nav apstiprināti, lai vērtētu imūno atbildes reakciju pēc vakcinācijas vai salīdzinātu dažādu vakcīnu efektivitāti, un testu klīniskā lietderība šādam nolūkam nav pierādīta. Pirmkārt, testi nav standartizēti, atšķiras to jutīgums un specifiskums. Otrkārt, pašlaik vēl nav zināms, cik daudz antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts no jaunas vai atkārtotas saslimšanas, tāpēc antivielu testu rezultāti ir grūti interpretējami. Treškārt, antivielu testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas arī ir svarīga daļa no kopējās imūnsistēmas atbildes reakcijas."
Klīniskie pētījumi ir apliecinājuši, ka visas lietošanai apstiprinātās Covid-19 vakcīnas nodrošina aizsardzību pret saslimšanu smagā formā un nāvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
