Profesors Dokšicers ir dzimis Rīgā, studējis Pēterburgas Valsts universitātē un Pēterburgas Kodolfizikas Institūtā. Plašu ievērību guva ar 1977. gadā publicēto zinātnisko rakstu, kurā aprakstīti dziļo neelastīgo elementārdaļiņu mijiedarbības struktūrfunkciju aprēķini, izmantojot kvantu hromodinamikas perturbācijas teoriju. Šis raksts līdz šim citēts 4232 reizes, to skaitā 51 reizi 2021. gadā.
Savukārt 2015. gadā par sasniegumiem teorētiskās daļiņu fizikas tālākvirzīšanā Dokšicers kopā ar kolēģiem Gvido Altarelli, Džordžio Parisi un Ļevu Ļipatovu saņēma Eiropas Fizikas sabiedrības Godalgu.
Savas karjeras laikā Dokšicers ir ieņēmis dažāda līmeņa vadošās pozīcijas vairāku Eiropas valstu pētniecības organizācijās, to skaitā no 2000. līdz 2016. gadam bijis Francijas Pētniecības organizācijas ("Le Centre national de la recherche scientifique" – CNRS) pētniecības direktors. Kopš 2016. gada Dokšicers ir CNRS Goda pētniecības direktors.
2020. gadā Dokšicers pievienojās RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju (HEP&AT) centra komandai un patlaban RTU un Latvijas Universitātes (LU) jaunos pētniekus izglīto daļiņu fizikā.
Dokšicers būs arī viens no lektoriem CERN Baltijas grupas organizētajā Baltijas Augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju vasaras skolā, kas norisināsies no 2. līdz 6. augustam, kā arī RTU un LU jaunajā doktorantūras studiju programmā "Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas", kurā studentus sāks uzņemt rudenī.
Dokšicera pievienošanos RTU kā ārkārtīgi augstu HEP&AT centra panākumu ir novērtējusi CERN darba grupa, kas izvērtēja Latvijas gatavību pievienoties CERN asociētās dalībvalsts statusā.
Dokšicera atklātā lekcija notiks angļu valodā tiešsaistē, "Zoom" platformā. Tai var pievienoties ikviens, kurš vēlas paplašināt savas zināšanas par elementārdaļiņu fiziku, klikšķinot šeit. Pasākuma ilgums – 50 minūtes (40 minūtes lekcija un 10 minūtes – jautājumi).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
