RSU rektors profesors Aigars Pētersons izstādē "Skola" demonstrē defibrilācijas prasmes. Publicitātes foto
Lai gan prasmes uzskatāmas par kompetenču stūrakmeni, izglītības sistēmā tās līdz šim nepelnīti bijušas kompetenču ēnā. Eiropas līmenī pēdējos gados aktualizējies jautājums gan par darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi, gan par vienotas, detalizētas izpratnes radīšanu starp augstskolu, darba devēju un iespējamo darba ņēmēju par to, kādas prasmes darba tirgus pieprasa.

Ideja par prasmju pārvaldību Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) dzima jau 2014. gadā līdz ar Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedru, bet kopš 2018. gada nogales, kad augstskola sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu "Prasmju monitoringa sistēma", ieceres īstenošana uzņēmusi straujus tempus, un nu jau RSU sadarbībā ar Somijas, Vācijas un Turcijas universitātēm plāno aprobēt sistēmu starptautiskā līmenī. Kas jau ir paveikts, kādas ir tuvākās ieceres un ko par to visu saka galvenie ieguvēji – studenti un darba devēji?

Kļūda – dzīvības cenā

Rīgas Stradiņa universitāteRSU

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit