Digitalizējam nevis tāpēc, ka tā ir moderni, bet tāpēc, ka tas nesīs reālus ieguvumus ārstiem, pacientiem, zinātniekiem – tā centrālo ideju aiz nacionāla mēroga digitalizācijas stratēģijas skaidro RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa un politologs, sociālantropologs un PVO vietējais konsultants Latvijā digitalizācijas domnīcās Mārtiņš Daugulis. Foto: Ritvars Stankevičs, RSU arhīvs

Viens no aptuveni 9000 bērniem Latvijā sirgst ar spinālo muskuļu atrofiju. Šī neiromuskulārā slimība pakāpeniski iznīcina motoros neironus, noved pie grūtībām sēdēt, piecelties, elpot un ēst. Jo ātrāk slimību "izķer", jo lielākas cerības bērnam dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk. Šovasar Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) uzsākta ārstēšana vien 17 dienas vecam mazulim, kuram šī ģenētiski pārmantojamā saslimšana pamanīta slimnīcas un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas kopīgi veiktajā jaundzimušo skrīninga pilotpētījumā.

Šis ir ne vien pirmais gadījums Latvijā, kad spinālā muskuļu atrofija diagnosticēta un ārstēšana uzsākta jau presimptomātiskā posmā, bet arī tiešs piemērs tam, kā medicīna mainās no ārstnieciskas uz lielā mērā profilaktisku. Šai procesā būtiska ir veselības jomas digitalizācija, kas saīsina laiku no šīs nozares pētījumiem līdz palīdzībai konkrētam pacientam. Veselības nozares procesu digitalizācijas ieguvēji būtu gan pacienti, gan esošie un topošie ārsti un māsas, gan zinātnieki. Kā virzību nacionāla līmeņa digitālās veselības stratēģijā saredz viena no nozares flagmanēm – RSU – stāsta augstskolas zinātņu prorektore Agrita Kiopa un sociālantropologs, Pasaules veselības organizācijas (PVO) lokālais konsultants Latvijā Mārtiņš Daugulis.

Digitālā tagadne, ne nākotne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!