EPA/Scanpix/LETA "Nākotni raksta ungāri" – apmēram tādu vēstījumu nes ungāru izcelsmes bioķīmiķei Katalīnai Kariko veltītais murālis Budapeštā. Viņa ir viena no tām zinātniecēm, kas saņēmusi "Breakthrough Prize" balvu.
Ja Nobela prēmija bez jebkādām šaubām ir pasaulē pazīstamākais un prestižākais apbalvojums par izciliem sasniegumiem zinātnē, tad prēmijas apmēra ziņā tas ne tuvu "netur līdzi" tām, ko pasniedz "Breakthrough Prize" laureātiem – tie par saviem sasniegumiem zinātnē tiek pie prāvas atzinības trīs miljonu ASV dolāru apmērā. Kuri darbi šogad izpelnījušies fonda padomes atzinību – par to uzzini rakstā.

"Breakthrough Prize" pirmo reizi pasniegta 2012. gadā, un to dibinājis par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas tehnoloģiju investoriem uzskatītais miljardieris Jurijs Milners, iesaistoties arī "Facebook" dibinātājam Markam Zakerbergam un viņa sievai Priscillai Čanai, krievu izcelsmes ASV uzņēmējam un datorzinātniekam Sergejam Brinam un viņa bijušajai sievai Annei Vojčicki. Balvu pasniegšanas ceremonijas ierasti ir visnotaļ prestižs pasākums – ceremoniju vadītāju lomā gadu gaitā bijušas tādas zvaigznes kā Morgans Frīmens, Pīrss Brosnans un Sets Makfārlens, tāpēc reizēm šo pasākumu mēdz dēvēt arī par zinātnes "oskariem".

"Breakthrough Prize" tiek pasniegta trijās kategorijās – par izciliem sasniegumiem matemātikā, fundamentālajā fizikā un dzīvības zinātnēs. Ceturtdien, 9. septembrī, paziņoti šī gada laureāti, taču pandēmijas diktētās situācijas dēļ pagaidām iztika bez svinīgās ceremonijas TV tiešraidē. Tā pārcelta uz 2022. gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!