Campus  - 2084
Foto: AP/Scanpix/LETA
Balvas, kas daļēji nes prestižās Nobela prēmijas dibinātāja vārdu, bet par pētījumiem, kurus diez vai vajadzētu atkārtot –, tās ir satīriskās "Ig Nobel" prēmijas, kuras kopš 1991. gada piešķir desmit neparastu un dīvainu zinātnisko darbu autoriem par pētījumiem, "kas vispirms cilvēkus sasmīdina, tikai tad mudina tos padomāt". Ceturtdien norisinājās nu jau 31. "Ig Nobel" laureātu godināšana, un šoreiz uzmanības centrā tas, vai krietna bārda var mīkstināt zvēlienu pa zodu, vai politiķu ķermeņa aprises ir saistāmas ar korumpētību un tostarp arī pierādījumi, ka orgasms ir lielisks līdzeklis aizlikta deguna atbloķēšanā. Arī šogad Covid-19 pandēmijas dēļ ceremonija norisinājās interneta tiešraidē. Pēdējo reizi klātienē ceremonija varēja notikt 2019. gadā (titulattēlā). Kas tad ir aizvadītā gada amizantākie pētījumi?

Bioloģijā balvu saņem Suzanna Šoca no Lundas Universitātes Zviedrijā. Viņa ar kolēģiem vairākus gadus cītīgi analizēja variācijas kaķu vokālajās izpausmēs saziņā ar cilvēkiem – murrāšanā, ņaudēšanā, gaudošanā, šņākšanā, zobu klabināšanā, dažādos ņurdienos un rūcienos. Te gan uzreiz jāpiebilst – "Campus" kategoriski nepiekrīt, ka kaķu un cilvēku komunikācijas pētīšana būtu kas nelietderīgs un muļķīgs. Par to liecina nu jau vairāku rakstu sērija "Kaķu zinātne".

Projekts sākts jau 2016. gadā. "Mēs vēlamies noskaidrot, cik lielā mērā mājas kaķus ietekmē valoda un dialekts, kādu cilvēki izmanto saziņā ar kaķiem, jo šķiet, ka arī kaķi izmanto tikko jaušami atšķirīgus dialektus," toreiz motivāciju pētīt šo jautājumu ieskicēja Šoca, kura vēlāk veica fonētisko analīzi un salīdzināja saziņas nianses kaķiem, kas dzīvo pie saimniekiem Stokholmā, un kaķiem, kas mīt pašos Zviedrijas dienvidos – Lundā. Projekts noslēdzās šogad, taču šis nav pirmais pētījums, kurā Šoca ar domubiedriem pievērsusies kaķu vokālās saziņas pētniecībai. Ceram, ka ne pēdējais!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!