Paula Pūpola studē IT, lai iedvesmotu cilvēkus vairāk sportot  (1)

Paula, kāds bija tavs dzīves ceļš, kurš atveda pie sporta un datorzinātņu savienošanas?

Nāku no sportistu ģimenes: mans tētis spēlēja hokeju profesionālā līmenī, mamma bija fitnesa trenere kopš jaunības, arī mans jaunākais brālis ir sportā. Pati sportā esmu no četru gadu vecuma, nodarbojos ar mākslas vingrošanu, kā arī mācījos Rīgas horeogrāfijas vidusskolā (tagad tā ir Rīgas Baleta skola). Pēc vidusskolas beigšanas uzreiz sāku strādāt kā grupu nodarbību fitnesa trenere. Tad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvu augstāko izglītību – sporta un izglītības speciāliste. Tomēr palikt visu mūžu tikai kā sporta vai fitnesa trenerei nekad nav bijis mans mērķis, kaut sports ir mana sirdslieta.

Pēc akadēmijas es devos uz Lielbritāniju, lai iegūtu jaunu pieredzi fitnesa industrijā. Es pavadīju tur gadu, strādāju tādās fitnesa klubu ķēdēs kā "David Lloyd" un "Virgin Active", kā arī citos sporta klubos. Veltīju to gadu arī pārdomām, kur tālāk mācīties. Apsvēru, kā varēšu apvienot savu tālāko izglītību ar savu tagadējo hobiju un darbu. Izdomāju, ka mani varētu uzrunāt IT un datorzinības, jo man vienmēr ir patikusi matemātika un loģiskā domāšana. Anglijā es sapratu, cik ļoti fitnesa industrija pāriet digitālā vidē. Ir tik daudz dažādu fitnesa lietotņu, kur ir gan vingrinājumu kompleksi, gan veselīga uztura ēdienkartes jebkuram mērķim, kāds vien cilvēkam varētu būt. Man radās ideja izveidot pašai savu fitnesa lietotni. Tā nolēmu studēt IT, lai saprastu, kam ir jāiziet cauri, lai īstenotu savu mērķi.

Ar ko būs īpaša tava fitnesa lietotne?

Protams, ir diezgan grūti izdomāt mūsdienās kaut ko pavisam unikālu un jaunu, jo gandrīz viss jau ir izdomāts. Ir lietotnes, kuras fokusējās gan uz uzturu, gan uz treniņiem. Es vēlos fokusēties tieši uz treniņiem un to daudzveidību. Piemēram, piedāvāt dažādus kardio treniņus – gan deju treniņus, gan treniņus ar cīņas mākslas elementiem, kā arī stiepšanās un spēka treniņus. Vēlos, lai cilvēks, kurš izmanto šo lietotni vai iegādājas tā abonementu, zinātu ko sagaidīt: ka treniņu programmas būs daudzveidīgas, ka tās regulāri tiks atjaunotas, pilnveidotas un dažādotas. Savu lietotni vēlos personalizēt katram tās lietotājam un sniegt viņiem piemērotas rekomendācijas, kas paaugstinātu nodarbību efektivitāti. Lai sasniegtu šādu rezultātu, vēlos integrēt mākslīgā intelekta algoritmus, kas spēs analizēt cilvēku uzvedību un vajadzības.

Vai pirmajā studiju gadā gūtās zināšanas palīdzēs tuvoties mērķim?

Mums sākās otrais kurss, līdz šim esam apguvuši vienu programmēšanas valodu, kura mums palīdzēs, mācoties nākamās programmēšanas valodas. Tostarp būs jāapgūst konkrēta valoda mobilajām lietotnēm. Kopumā šādas lietotnes izveidošana ir darbs ne tikai no IT puses, bet arī no trenera puses, un tas ir liels un apjomīgs darbs. Es tagad saprotu, ka viens cilvēks to visu nevar izdarīt. Jābūt diezgan lielai komandai. Tad jau redzēs, kā man izdosies. Varbūt kādai esošajai komandai pieslēgšos, vai arī izdosies pašai izveidot komandu, kura būs gatava kopīgi realizēt šo manu ideju.

Kādi tev ir iespaidi par dubultā diploma programmu "Datorzinātnes: mākslīgais intelekts" pēc pirmā studiju gada?

Es nesen tieši par to iedomājos, jo mums bija otrā kursa pirmā mācību diena klātienē, un bija tāds satraukums – atkal kā pirmajā reizē. Pagājušogad mēs bijām pirmais kurss, pilnīgi viss bija jauns, sākām mācības klātienē, bet augstskolas sienās pabijām tikai pusotru mēnesi, īsti pat nesajutām to klātienes garšu. Mums notika dažas praktiskās programmēšanas nodarbības, sākās mazie laboratorijas darbi. Un tad visi nonācām katrs savās mājās, pievienojāmies lekcijām tiešsaistē.

Varu teikt, ka tiešām no manas augstskolas – TSI – puses viss tika organizēts ļoti profesionāli. Tādā ziņā mācīties bija viegli: visi materiāli bija pieejami, lekcijas tika organizētas ļoti raiti. Bet, protams, cilvēciskais faktors, tas, ka visu laiku – dienas, mēnešus – pavadi mājās pie datora, tur skaties lekcijas, turpat pats pildi pēc tam visus laboratorijas darbus... Morāli un emocionāli bija tiešām grūti, ka mēs netikāmies ar kursabiedriem, ar pasniedzējiem. Mācīties vienam pašam ir grūtāk, kad nevari aci pret aci ar citu cilvēku kaut ko apspriest.

Tomēr mūsu programmas studentiem ir tāda forša iespēja – studēt divās augstskolās vienlaicīgi. Atrodamies tepat Latvijā, bet skaitāmies arī Rietumanglijas Universitātes (UWE) studenti. Dažas lekcijas, kuras neprasa padziļinātākās zināšanas, mums notiek kopā ar pārējām datorzinību programmu grupām, bet jau pagājušogad mums daudzi priekšmeti bija atšķirīgi. Turklāt mēs varam piekļūt UWE digitālajām bibliotēkām, visiem materiāliem un grāmatām, kas ir pieejamas tur, līdz ar to tas informācijas apjoms ir lielāks, kuru mēs varam izmantot un analizēt. UWE pārstāvji pārsvarā piedalās mūsu studiju procesā caur studiju daļu, bet studiju sākumā mums bija tiešsaistes tikšanās ar viņiem, kā arī vēlāk, pirmā semestra beigās, mums arī zvanīja pa tiešo un prasīja, kā mēs jūtamies, vai viss kārtībā, vai esam apmierināti. Mums ir iespēja sazināties ar UWE pārstāvjiem arī katram individuāli. Forši, ka dubultais diploms mums sniedz novirzienu uz mākslīgo intelektu. Pagaidām mums vēl nav bijušās mākslīgā intelekta nodarbības, bet pamazām mēs tām tuvojamies.

Vai apsver iespēju kādu studiju laiku pavadīt arī Lielbritānijā, Bristolē, pašā UWE?

Neesam par to vēl padziļināti runājuši, ņemot vērā apstākļus ar Covid-19 ierobežojumiem. Galu galā vēl pat nezinām, cik mēs stabili pašlaik mācāmies klātienē. Bet tāda iespēja pastāv, un kas to lai zina, varbūt, studējot trešajā vai ceturtajā kursā, es varētu atgriezties atpakaļ Anglijā un pabaudīt to privilēģiju būt tur uz vietas, paskatīties, kā mācību process notiek tur. Zinu, ka TSI kopā ar UWE uzvarēja projektu "Inovācijas granti studentiem". Tā ir lieliska iespēja realizēt manu ideju vienā komandā ar UWE studentiem. Projektu finansiāli atbalsta studentu komandas, lai realizētu inovatīvas idejas. Droši vien mēģināšu pieteikties un sākšu realizēt savu mērķi.