Iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu rezultāti rāda, ka skolēnu zināšanu līmenis eksaktajos mācību priekšmetos vēl joprojām ir zems, ja salīdzina ar humanitārajiem mācību priekšmetiem. Daļā no eksaktajiem mācību priekšmetiem vidējais zināšanu līmenis pakāpeniski pieaug, tomēr citos, piemēram, ķīmijā, jau vairāku gadu garumā vērojams tā kritums. Lai rastu risinājumus mācību procesa uzlabošanai un runātu par pašreizējo situāciju skolās, izglītības projekts "STEaMup.lv" 6. oktobrī pulksten 15 rīkos tiešsaistes ekspertu diskusiju, ko varēs skatīties arī portālā "Delfi".
Bieži vien eksaktie mācību priekšmeti – matemātika, bioloģija, ķīmija, fizika – mēdz sagādāt skolēniem grūtības. Arī studiju laikā jaunieši mazāk izvēlas eksakto jomu, kaut gan darba tirgū pieprasījums pēc eksakto zinātņu pārstāvjiem nereti pārsniedz humanitārās zinības pārstāvošo vakanču apjomu. Turklāt, kā rāda VAS "Latvijas dzelzceļš" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā skolotāju aptauja, arī skolotāji skolēnu zināšanu līmeni vērtē viduvēji. Tāpēc rodas jautājums – kā efektīvāk un mūsdienīgāk nodot skolēniem šīs zināšanas?
Mācību process norit gan skolās, gan ārpusklases nodarbībās, gan arī mājās. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā bērnos radīt interesi un izpratni par eksaktajiem mācību priekšmetiem gan mācību stundu laikā, gan ārpus tām. Kā to panākt? Kādas ir galvenās problēmas? Kas nepieciešams skolēniem, skolotājiem, vecākiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
