Klimata pārmaiņas Latvijas uzņēmumiem būs laiks, kas sevi pieteiks gan ar riskiem, gan iespējām, uzskata "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.
"Mēs esam strauji nonākuši posmā, kad uzņēmumi ir sapratuši, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām nav nekāda blakus aktivitāte, bet gan transformācija, kurā visiem būs jāiesaistās. Piemēram, nozares, kas tiek minētas kā lielākie CO2 izmešu radītāji, protams, ka saskaries ar vislielākajām investīcijām, lai šo pēdu mazinātu, un tajās biznesa iespējas būs ļoti plašas. Enerģētikā ir skaidrs, ka tehnoloģiskā attīstība un līdz ar to arī investīcijas tiks virzītas saules un vēja enerģijas virzienā, savukārt citās nozarēs tehnoloģiskā puse vēl nav tik skaidra," bilst Mencis.
Jautāts, kā tad Latvijā visvairāk izjutīsim klimata pārmaiņas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna uzsver, ka klimata pārmaiņas ir jau notiekošs process un par tām nav jādomā tikai nākotnes perspektīvā. "Klimats mainās ļoti strauji, un redzamākais parametrs ir temperatūras izmaiņas. Strauja paaugstināšanās tendence ir vērojama tieši ziemas sezonā. Otrs rādītājs ir nokrišņu daudzuma pieaugums. Varam būt droši, ka ziemas gan tagad, gan arī nākotnē būs laiks, kad klimatiskie apstākļi mainīsies visvairāk. Šāda tendence saglabāsies līdz pat gadsimta beigām," norāda Vīksna.
Arvien siltāks, bet nokrišņiem bagātāks laiks nenovēršami ziemās novedīs pie arvien sarūkošākas sniega segas, savukārt vasarās arvien vairāk izjutīsim nenoteiktību – laikapstākļi kļūs ekstrēmāki, intensīvas lietusgāzes mīsies ar ļoti sausiem periodiem. Tas savukārt liks rēķināties ar pārmaiņām visdažādākajās nozarēs, un viena no tām būs lauksaimniecība. Šajā sektorā nodarbinātiem būs jāpārorientējas uz dažādāku kultūru audzēšanu, un nebūtu vēlams ieguldīt resursus tikai vienā produktu veidā.
Temperatūras pieaugums tāpat arī radīs ūdens līmeņa celšanos, un Latvijas piekraste, lai arī necietīs lielus zaudējumus, tomēr pārmaiņas izjutīs. "Latvijas gadījumā risks pastāv, ka jūra ielauzīsies vairāk sauszemē un līdz ar sevi nesīs arī stiprāku vēju. Vētru laikā jūra paņems kādu sauszemes daļu, taču nevarētu teikt, ka Latvijā šajā ziņā būtu katastrofālā situācijā. Mēs šobrīd pētām, kā tieši mainīsies Latvijas krasta līnija, bet ir zināms, ka tā nemainīsies tik ļoti, lai apdraudētu piekrastē pastāvošo tūrisma sektoru," skaidro Vīksna.
Arī Mencis pauž viedokli, ka Latvijas piekraste arī turpmāk būs pieejama rekreācijas un viesmīlības biznesam un šajā gadījumā jautājums vairāk ir par spēju laikus ieviest uzņēmējdarbībā noteiktas izmaiņas. Viņš uzsver, ka, piemēram, atjaunojamā enerģija pāries uz citiem sektoriem un nepaliks tikai enerģētikas nozares paspārnē. Turklāt jomās, kurās tehnoloģijas un biznesa modeļi ir skaidri, arvien vairāk tiek un tiks atbalstītas investīcijas, kas ļaus pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Recepte, kā pārvērst riskus par iespējām, slēpjas ilgtspējīgā saimniekošanas pieejā.
Par to, kā klimata pārmaiņas ietekmēs un jau ietekmē uzņēmējdarbību arī Latvijā, plašāk "Izziņas impulsa" sižetā, kur ieskicēta arī uzņēmumu "Dobeles Dzirnavnieks" un "Latvijas Finieris" pieredze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
