Nav vēlēšanās neko darīt! Kā jaunieši pandēmijā palīdz vienaudžiem justies labāk  (2)

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) administrētais projekts "Atbalsts psihoemocionālās veselības veicināšanas pasākumiem skolās Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai" norit vairākos posmos. Augustā visos Latvijas reģionos pašpārvalžu komandas trīs dienu klātienes mācībās apguva zināšanas par psihoemocionālo veselību, vienaudžu atbalsta formām, iniciatīvas attīstīšanu un pārmaiņu vadību, kā arī izstrādāja savas skolas "Labbūtības ceļakarti".

"Maijā veicām skolēnu aptauju par attālināto mācību laiku. Aptaujas rezultāti parādīja, ka 38% aptaujāto skolēnu atzina – ir grūti koncentrēties mācību darbam, nav vēlēšanās neko darīt. Ir skolēni, kurus mācību procesā nekas nav iepriecinājis, pietrūkst draugu un kopīgu pasākumu. Atsākot mācības 2021./2022. mācību gada rudenī, vēlamies līdzdarboties skolas dzīvē tā, lai spētu īstenot idejas un organizēt daudzveidīgas atbalsta aktivitātes skolēniem, skolotājiem un vecākiem, kas uzlabos skolas kopienas psihoemocionālo veselību ilgtermiņā," tā par savu motivāciju iesaistīties projektā vasaras izskaņā vēstīja Rožupes pamatskolas jaunieši.

Līdzīgās domās bija arī Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Inta Kaušele, kura atzina – jaunieši aizsargājoties nerunā par savām sajūtām un tas, ka viņi neko nedara un neko nevēlas, ir veids, kā noslēpt savas patiesās sajūtas, kas ne vienmēr ir pašiem izprotamas. Tāpēc ir būtiski gan izglītoties, gan mijiedarboties citam ar citu.

"Jaunietis jaunietim stāstīs par savām sajūtām, jo, piemēram, es ar savu draudzeni pārrunāju lietas, es zinu, kā viņa jūtas, bet vecāki īsti nesapratīs, kāpēc es visu dienu atrodos savā istabā, nevēlos nākt no tās ārā un pavadu tur lielāko daļu sava laika. Domāju, ka vecāki īsti nav saskārušies ar ko tādu, jo mums visiem šis ir kaut kas jauns. Tāpēc man liekas, ka jaunieši jūtas drošāk, runājot ar citiem jauniešiem, nevis ar vecākiem," atklāja JSPA projektā iesaistītā skolniece.

Psihoemocionālās veselības nozīmi skolēnu dzīvē uzsvēra arī skolotājas, kuras ikdienā visuzskatāmāk redz izmaiņas jauniešu uzvedībā un līdz ar to arī sekmēs mācībās. "Šī psihoemocionālā krīze, kas mums pašreiz ir, dalās vairākās izpausmēs, kurām mēs bieži vien ikdienā varbūt paejam garām un neievērojam. Jauniešu depresija, sevis kaitniecība, nevēlēšanās domāt par nākotni, nemiers, pasivitāte, nevēlēšanās savu dzīvi pilnveidot – tas ir ik uz soļa sastopams," pārliecinājusies Elita Ose, Zentes pamatskolas skolotāja.

Trīs dienas ilgajās mācībās skolēni ne tikai izglītojās par psihoemocionālo veselību un vienaudžu atbalsta formām, bet arī apguva iniciatīvu attīstīšanu un pārmaiņu vadību un radīja savas skolas "Labbūtības ceļakarti". Jaunieši izstrādājuši arīdzan praktiskus un motivējošus rīcības plānus priekšdienām, lai palīdzētu sev un cits citam mazināt pandēmijas izraisīto psihoemocionālās veselības traucējumu sekas.

Nākamais projekta posms norisinājās septembrī, kad jauniešu līderi kopā ar atbalsta personām – skolotājiem – piedalījās vienas dienas tiešsaistes mācībās par projektu iesniegšanu. Oktobrī 122 Latvijas skolu projekti, saņemot līdz 1000 eiro finansējumu, tika apstiprināti un ieguva zaļo gaismu īstenot skolas "Labbūtības ceļakarti", meklējot un rodot risinājumus psihoemocionālās veselības atbalstam vienaudžiem.

"Mums ir doma izveidot podkāstu, kurā tiks runāts ar iedvesmojošiem cilvēkiem, kuri paši ir saskārušies ar mentālās veselības problēmām, kuri paši tam ir tikuši cauri, kuri paši tam iet cauri un var pastāstīt par to, kā tas ir, kā tas tev liek justies, kā tas ietekmē tavu ikdienas dzīvi. Ar tādiem cilvēkiem, kuri var iedvesmot skolēnus par to runāt, meklēt palīdzību un kopumā virzīties uz priekšu, neturēt to visu sevī un starp saviem draugiem, lai varētu uzlabot situāciju savā dzīvē," atklāja Kate Kronberga, Ozolnieku vidusskolas 9. klases skolniece.

Savukārt Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas ideja bija veidot īpašu koprades telpu jauniešu motivācijai. "Mēs motivēsim jauniešus. Centīsimies, lai viņi kļūst atvērtāki un atrod jaunus draugus, jo pandēmijas laikā tiešām daudzi cilvēki pazaudēja savus draugus. Mēs savā istabā ierīkosim tāfeli, kur ikviens jaunietis varēs pieteikties un varēs rosināt savas idejas – visi jaunieši varēs iesaistīties," idejās dalījās Elza Jomerte, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece.

"Mūsu projekts noteikti ir domāts ilgtermiņam. Mēs radām jaunas tradīcijas, jaunus ceļus, sākumā vienkārši skolas jauniešiem skaidrojot, ka mēs varam visi kopā darīt, visi kopā izkļūt no šīs situācijas. Pamazām pa vienam, pa grupiņām, velkot jauniešus ārā no šīs situācijas, bet jāiesaistās ir visiem, un mēs nākotnē domājam, ka katrs jaunietis, protams, iespēju robežās, katra klase iesaistīsies šo seku likvidēšanā. Ar aktivitātēm, ar idejām, ar darbiem," norādīja Inese Bērziņa, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas skolotāja.

Mācībās izkristalizējušās tēmas, kas jau sen bijušas aktuālas Latvijas izglītības iestādēs, piemēram, mobings, drošība sociālajos tīklos, vienaudžu savstarpējās attiecības. "Līdz ar to kopumā mācību un iniciatīvu projektu rakstīšanas rezultātā jaunieši meklē atbildes uz to, kā caur savu individuālo emocionālo kompetenci viņi var palīdzēt un atbalstīt arī vienaudžus savās skolās," atzina Mosejonoks.

Projekts "Atbalsts psihoemocionālās veselības veicināšanas pasākumiem skolās Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai" notiek Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt pašpārvaldēs iesaistīto jauniešu un atbalsta personu – skolotāju – kompetenci psihoemocionālās veselības, vienaudžu atbalsta, iniciatīvas un pārmaiņu vadības jautājumos. Projektu konkursa kopējais finansējums ir 372 000 eiro. Jauniešu iniciatīvu projektu "Labbūtības ceļakarte" skolā īstenošanas kopējais finansējums – 121 665,44 eiro. Detalizētāka informācija par projektu pieejama tīmekļvietnē www.jaunatne.gov.lv.