Vīzijas trūkums darbā ar jaunatni pašvaldībās un nacionālā līmenī ir lielākais jomas izaicinājums  (1)

Lai gan bieži nākas dzirdēt, ka jomā ir ārkārtīgi daudz izaicinājumu un akūti trūkst dinamiskākas virzības uz priekšu, esmu dzirdējis arī gana daudz iesaistīto pušu balsis, kuras apgalvo, ka "Manā novadā jau viss ir kārtībā!", "Par darbu nesūdzos!", kā arī mana mīļākā – "Pie mums viss notiek!". Nenoliedzami, Latvijā ir vairākas pašvaldības, kuras kā raķetes ir aizsteigušās priekšā citām. Tomēr mana privilēģija un izaicinājums vienlaicīgi ir tas, ka nevaru spriest par darbu ar jaunatni pēc vienas pašvaldības mērauklas. Un, domājot par darbu ar jaunatni pašvaldībās nacionālā līmenī, daudzu aizvadīto gadu laikā, prātā nāk sen atpakaļ dzirdētais kanādiešu rakstnieka Stīvena Leikoka kādā dēku romānā rakstītais: "Viņš izsteidzās ārā, uzlēca zirgā un aizjāja visos virzienos."

Tieši tas, manuprāt, ir bijis svarīgākais jomas izaicinājums daudzu gadu garumā – jomas profesionāļu labā griba mainīt un uzlabot jomā notiekošo bez skaidras, kopīgas vīzijas par to, kur doties ilgtermiņā. Tieši tāpēc, ņemot vērā ATR izmaiņas, vēlos paskatītos uz šo jomu kopumā.