Nesēdēt malā un negausties: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe

Manuprāt, šis gads ir bijis ļoti atšķirīgs no iepriekšējiem gadiem. Lielākoties tas saistīts ar Covid-19 radītajiem apstākļiem, kādos mēs dzīvojām un strādājām šajā periodā. Līdz tam bija jau daudz strādāts, un tika salikti akcenti uz lietām, kas būtu jāīsteno vai jāturpina īstenot saskaņā ar dažādiem plānošanas dokumentiem gan Eiropas līmenī, gan nacionālā līmenī darbā ar jaunatni. Darbs 2021. gadā pie šiem jautājumiem turpinājās, bet jau neierastākā formā. Tāpat arī jomas aktivitāšu un iespēju ziņā daudz kur bija jāpielāgojas, bija jādomā, kā atrast pareizo risinājumu.

Līdz ar to var teikt, ka šis gads bija brīdis, kad mēs, gan jaunatnes darbinieki, gan politikas veidotāji un īstenotāji, varējām pārbaudīt sevi, saprast, ko mēs varam, cik ātri spējam pielāgoties situācijai un darīt. Nozīmīgi bija nesēdēt malā un negausties par to, cik briesmīgi, ka jaunieši nekur nedrīkst piedalīties, bet atrast veiksmīgus risinājumus, lai sasniegtu maksimāli iespējamo rezultātu, ko mēs Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā (JSPA) arī darījām.

Būtiski gan šim gadam, gan nākamajam periodam, ka ļoti mērķtiecīgi un stratēģiski 2021. gadā ar JSPA iesaisti Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja "Jaunatnes politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu" 2021. līdz 2023. gadam, nosakot virzienus, kādos nākamos trīs gadus strādāsim jaunatnes jomā.

Šobrīd arī pretrunīgi vērtētais administratīvi teritoriālās reformas (ATR) process ir aiz muguras, un ir jau zināma pieredzes deva "jaunajā dzīvē". Līdzšinējā darba ar jaunatni ietvaros līdz ATR izaicinājumu netrūka, tai skaitā bija gan politiskā atbalsta un cilvēkresursu trūkums, sadarbības trūkums ar citām pašvaldības iestādēm, kā arī finansējuma trūkums. Vairākas pašvaldības ir norādījušas, ka tieši iepriekš minētajos punktos ATR ir devusi būtisku pozitīvu grūdienu. Tomēr situācijas ir dažādas, tāpēc vēl ir jāpaiet laikam, lai varētu secināt patiesās izmaiņas un ietekmi uz darbu ar jaunatni pašvaldībās. Tas, ko pašvaldības var izmantot no ATR, jo situācijas ir tiešām ļoti atšķirīgas, ir sanākt kopā, analizēt šo modeļu vājās un stiprās puses, mācīties vienam no otra un izveidot jaunas – spēcīgas, jauniešu vajadzībām atbilstošas un tālredzīgas jaunatnes politikas struktūras. Tāpat ir būtiski pašvaldībās turpināt ilgstošo darbu – izglītot lēmumpieņēmējus par jaunatnes jomas nozīmīgumu, būtisko pienesumu tajā, kā mēs veidojam jaunieti un ko tas sniedz katrai no pašvaldībām.

Diemžēl tas, ko pierāda darbā ar jaunatni iesaistīto personu novērojumi šogad, – Covid-19 pandēmija ir ļoti negatīvi ietekmējusi jauniešu līdzdalību un aktīvu darbību. Ja pirms Covid-19 Latvijas jauniešu līdzdalības rādītāji bija vidēji augsti, tad pandēmijas laikā jauniešu aktivitāte ir krasi pazeminājusies. Līdz šim jauniešu līdzdalības veicināšanai bija pieejams rīks – ES jaunatnes programmas "Erasmus+" Jaunatnes līdzdalības projekti, 2021. gadā Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros pievienojās jauns projekts darbam ar skolēnu pašpārvaldēm, kas šajā gadā vairāk bija vērsts uz Covid-19 seku likvidēšanu, bet turpmāk būs iespējams kā jauniešu līdzdalības veicināšanas rīks, attīstot skolu pašpārvalžu darbu, veicinot pašpārvalžu sadarbību, komandas darbu ar skolotājiem, skolas biedriem un citām iesaistītām pusēm. Šis 2021. gadā īstenotais projekts bija labs pamats nākotnei, kas ielikts tālākam darbam ar skolēnu pašpārvaldēm un to attīstībai. Jauniešu līdzdalības veicināšanas jautājums kopumā tuvāko gadu laikā būs TOP prioritātes jautājums darbā ar jaunatni.

Būtiskas 2022. gadā būs iespējas, ko sniegs Eiropas savienības programma "Erasmus+" jaunatnes jomā un programma "Eiropas Solidaritātes korpuss". Projektu īstenotājiem 2022. gadā būs būtiski audzis pieejamais finansējums: programmas "Erasmus+" jaunatnes jomas ietvaros būs pieejami teju pieci miljoni eiro. Savukārt programmā "Eiropas Solidaritātes korpuss" būs pieejams vairāk nekā 1,3 miljons eiro.

Programmas "Erasmus+" jaunatnes jomas ietvaros būtiska aktualitāte būs jauns projektu veids "DiscoverEU iekļaušanas projekti" organizācijām, kas strādā ar iekļaujošām jauniešu grupām. Projekts sniegs iespēju jauniešiem ar ierobežotām iespējām, kuriem ir 18 gadi, apceļot Eiropu, tā ietvaros, plānojot ceļojumu, mācīties, gūt jaunas prasmes un pieredzi.

2022. gadā JSPA "Erasmus+" jaunatnes jomas ietvaros sadarbībā ar citu valstu nacionālajām aģentūrām, nolūkā aizsākt būtisku tematikas apguvi jaunatnes politikas kontekstā, pašiem mācīties un, sasaistot ar citām finanšu iespējām, attīstīt jaunatnes politiku Latvijā kopumā, plāno īstenot arī septiņas stratēģiskās partnerības. Šīs partnerības sniegs jaunatnes jomā iesaistītajiem plašas iespējas un atbalsta aktivitātes, tai skaitā atbalstu jauniešiem ar invaliditāti un veselības problēmām, atbalstu jauniešiem NEET situācijā (jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā), atbalstu jauniešiem lauku un attālos reģionos, atbalstu jaunatnes darbinieku izglītības un mācību sistēmas veidošanai, atbalstu jaunatnes darbinieku kapacitātes stiprināšanai u.c. būtiskas iespējas.

2022. gadā plānoti arī vairāki jaunumi Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmā. Tās ietvaros 2022. gadā būs pieejams 1 328 902 eiro finansējums jaunatnes jomā iesaistītajiem. Kā aktualitāte būs 2021. gadā pilotprojekta ietvaros aizsāktais darbs ar skolu pašpārvaldēm, nodrošinot izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, stiprinot izglītojamo pašpārvaldes. Tāpat plānots investēt nozarei būtiskas aktualitātes instrumenta "Jauniešu digitālo prasmju attīstība" attīstībai. Investīcijas mērķis ir nodrošināt lielākam jauniešu skaitam plaši pieejamas iespējas attīstīt digitālās prasmes ārpus formālās izglītības. Tāpat plānotas papildu iespējas – jaunatnes darbinieku izcilības programma, lai paaugstinātu darba ar jaunatni veicēju profesionālās kompetences, kā arī iespējas, lai sekmētu jauniešu ar ierobežotām iespējām iesaisti un līdzdalību.

Šis priekšlikums apliecina Eiropas apņemšanos nodrošināt jauniešiem plašākas un labākas nākotnes iespējas. EK veiktajā aptaujā 5000 jauniešu izteica savu viedokli, ka tiem galvenokārt ir nepieciešami pasākumi kompetenču attīstībai, klimata pārmaiņu mazināšanai un veselības un labsajūtas uzlabošanai. Tā ir iespēja arī Latvijas jauniešiem vēl plašāk izmantot ES programmu un iniciatīvu iespējas, par kurām Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra informēs 2022. gada ietvaros.

Arī jaunatnes jomā, kā visiem mums ikdienā, jaunais gads ir arī jauna lappuse jauniem darbiem. Mēs nevaram būt pilnīgi pārliecināti par to, kas ir gaidāms 2022. gadā, bet varam būt droši, ka, tāpat kā 2021. gadā, būsim spējīgi pielāgoties situācijai, meklēt un rast labākos risinājumus tās ietvaros. Mēs vienmēr, ne tikai jaunatnes jomā, bet valstī kopumā, esam ar visu tikuši galā un noteikti tiksim arī 2022. gadā, strādājot atbilstoši plānotajam, bet pielāgojoties situācijai.