<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@michalmatlon">Michal Matlon</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Mums katram šķiet, ka esam loģiski, racionāli domājoši. Esam pārliecināti, ka mūsu uzskati balstīti uz reāliem faktiem, nevis ir fantāzijas vai sagrozītas informācijas galaprodukts. Taču patiesībā ikvienam no mums domāšanas procesu un lēmumus ietekmē dažādi faktori – emocijas, šķietami nekļūdīga intuīcija, piederība noteiktai grupai, vēlme ātri gūt konkrētas atbildes neskaidrās situācijās, kur tas uzreiz nav iespējams. Kritiskā domāšana nav kas tāds, ar ko piedzimst. To var izkopt un uztrenēt dzīves laikā, lai arvien veiksmīgāk saskatītu kļūdas arī savā lēmumu pieņemšanas procesā. Te talkā nāk dažādi palīgrīki, un par vienu no tādiem parūpējusies Latvijas zinātniskā skepticisma aktīvistu grupa "SkeptiCafe", latviešu valodā iztulkojot populārākās argumentācijas un loģikas kļūdas un īsus piemērus, kā tās varētu izskatīties reālā sarunā.

Vietnē "Information Is Beautiful" apkopotas vairāk nekā 50 loģikas un argumentācijas kļūdas, kuras Mārtiņš Priedols ar "SkeptiCafe" komandas atbalstu iztulkoja latviešu valodā un pielāgoja vietējai auditorijai. Ar daudzām no tām noteikti esi saskāries vai saskārusies arī tu – gan ierakstos sociālajos tīklos, gan kādā nokaitētā strīdā vai arī mierīgā, draudzīgā sarunā. Daļu no tiem pavisam noteikti kādreiz savas pozīcijas aizstāvēšanai izmantoji arī tu. Piemēram, pavisam saprotama ir vēlme savu pieredzi pārnest uz visu citu cilvēku pieredzi un pieņemt, ka tā ir lietu kārtība universālā mērogā. Tos dēvē par anekdotiskiem piemēriem. Kāds, kuram sarunā norāda par smēķēšanas kaitīgumu, var atcerēties savu vecvectēvu, kurš "smēķēja visu mūžu pa divām paciņām dienā, bet nodzīvoja līdz 90 gadiem", un mēģināt to pasniegt kā argumentu, ka nemaz tik kaitīga smēķēšana nav, kaut dati stāsta pavisam citu stāstu un šaubu par smēķēšanas graujošo ietekmi uz sabiedrības veselību sen vairs nav.

Šobrīd īpaši aktuāla, piemēram, ir slidenā nogāze – pandēmijas ierobežojumu kontekstā daļa sabiedrības to saskata kā pirmo soli, kas neizbēgami novedīs pie negatīvu, katastrofisku notikumu ķēdes. "Vispirms viņi ievieš pulcēšanās ierobežojumus un vakcinācijas sertifikātus, pēc tam nevakcinētos iespundēs koncentrācijas nometnēs vai izsūtīs!" Vai, piemēram, ikdienā viena no visbiežāk sastopamajām domāšanas kļūdām ir apstiprināšanas nosliece – no pieejamās informācijas daudzuma izvēlamies un vērā ņemam tikai to, kas apstiprina mūsu jau esošo pārliecību, bet ignorē pilnīgi visu citu informāciju, kas nesaskan ar jau nostiprināto viedokli, tādējādi ar laiku nonākot īstā greizo spoguļu zālē ar sagrozītu izpratni par realitāti.

Par citām loģikas kļūdām un manipulācijas paņēmieniem vari lasīt, klikšķinot šeit un izvēlnē izvēloties latviešu valodu. Kādam tā būs vien atkārtošana, kāds noteikti uzzinās arī ko jaunu.

Raksta sākumā jau pieminēts, ka ar perfektu un no loģikas kļūdām brīvu domāšanu neviens nepiedzimst. Tā ir prasme, kas jāattīsta un ko var apgūt. Taču ir vēl viens būtisks aspekts, ko jāatgādina – būt skeptiķim nenozīmē būt ciniķim un noraidīt pilnīgi visu, "jo visi melo". Tas nenozīmē automātiski vienmēr būt "pret", tādējādi vien imitējot kritiskas domāšanas procesu. Runa ir par veselīgu skepsi, un tāda 21. gadsimtā ir nepieciešama ikvienam, portālam "Delfi" norāda politikas zinātņu doktors Mārtiņš Hiršs, kurš nodarbojas ar dezinformācijas pētīšanu.

"Ikdienā mūs katru bombardē dažnedažādākā informācija. Ik dienu sociālajos tīklos notiek nepieredzēta apmēra cīņā par cilvēku sirdīm un prātiem. Daļa no šīs informācijas sakņojas realitātē – faktos, datos, patiesos notikumos. Daļa no šīs informācijas ir problemātiska vai nepatiesa – kļūdaina, vienpusēja, apzināti sagrozīta vai pat safabricēta." Pētnieks aicina katram tiešsaistē būt arī digitālam detektīvam, lai spētu orientēties mūsdienu informācijas pasaulē, un šīs prasmes mums vajag akūti. Piemēram, šī aptauja liecina, ka Latvijā vairāk nekā puse bērnu skolā nemaz nav mācījušies, kā pārbaudīt informācijas patiesumu internetā. No šiem datiem Hiršs secina, ka Latvijā ir gana daudz cilvēku, kuri nemaz neprot atpazīt dezinformāciju un ir viegli apmuļķojami ar viltus "pierādījumiem" un sliktas kvalitātes argumentiem.

Daļa cilvēku nevis apzināti izvēlas būt neinformēti, jo tā ir ērtāk, bet nekad savā izglītības ceļā nav pat dzirdējuši par manipulatīvas retorikas paņēmieniem, ar kuriem muļķību pārdevēji viņus apvārdo.
"Gadījumos, kad informācija nebalstās realitātē, spēcīgi pierādījumi tiek aizvietoti ar dažādiem skaisti skanošiem, bet tukšiem izteikumiem. Kritiskā domāšana, tai skaitā zināšanas par manipulatīviem retorikas paņēmieniem un spēja pamanīt šīs manipulācijas metodes, ļauj mums veiksmīgāk atšķirt informācijas graudus no pelavām." Šis process ir lēns un pakāpenisks, taču nes augļus, ja tiek īstenots sistemātiski un mērķtiecīgi. Hiršs kā piemēru min Somiju, kura kritiskās domāšanas veicināšanā investējusi gadu desmitiem un rezultātā allaž ir pirmajās vietās pasaulē medijpratības indikatoros.

Šāds loģikas kļūdu apkopojums var būt viens no palīgrīkiem kritiskās domāšanas prasmju attīstīšanā, taču nav arī nekāda "sudraba lode". "Diemžēl nav tādu piecu ātru, vieglu un vienkāršu soļu, lai domātu kritiski un nekad nekļūdītos. Mēs dzīvojam sarežģītā un informācijas pārbagātā pasaulē. Kritiskā domāšana sastāv no dažādām prasmēm. Viena daļa šo prasmju attīsta spēju pamanīt "sarkanos karogus", kas liecina, ka ar mums mēģina manipulēt. Izpratne par loģikas kļūdām un manipulatīvu retoriku ir daļa no šīm spējām."

Spēja pamanīt manipulatīvu retoriku citu un savos izteikumos ir tikai daļa no kritiskās domāšanas prasmēm. Mūsdienās neiztikt arī bez pamata izpratnes gan par to, kā strādā modernie mediji un sociālie tīkli – kā un kāpēc informācija izplatās vai neizplatās mūsdienu pasaulē –, kā arī ļoti vēlams orientēties zinātniskā procesa pamatos. Ir jāizprot, kādēļ zinātniskā metode dod jēgpilnus un uzticamus rezultātus atšķirībā no alternatīvām secinājumu izdarīšanas metodēm. Tas ļaus saprast, ka ne visi pierādījumi ir vienlīdz labi, un atlasīt uzticamākos informācijas avotus.

Kā ar kritisko domāšanu Latvijā? Pētnieks norāda, ka šīs prasmes plašā sabiedrībā izmērīt ir visai sarežģīti, taču ir daži pētījumi, kas sniedz ieskatu. Piemēram, Latvijā ir izteikta maģiskā domāšana – SKDS dati liecina, ka 2019. gadā aptuveni trešā daļa respondentu Latvijā ticēja ezotērikai – "ļaunajai acij", sliktām zīmēm, burvestībām pareģošanai un telepātijai –, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Centrālajā un Austrumeiropā. 2021. gadā pētniecības centra GLOBSEC veiktais pētījums ieskicē līdzīgu ainu par ticību sazvērestības teorijām par Covid-19 – arī tām Latvijā tic aptuveni trešdaļa. Vēl naskāk uz šādām teorijām "pavelkas" vien Bulgārijas un Rumānijas iedzīvotāji.

Taču daļa no šiem cilvēkiem nav mērķtiecīgi izvēlējušies nostāties maldinošas informācijas pusē, bet vienkārši nav "apbruņoti" ar nepieciešamajām zināšanām, lai pasargātu sevi pret manipulatīvu retoriku. Ar šiem cilvēkiem var un vajag strādāt, pārliecināts ir Hiršs. Latvijas kritiskās domāšanas aktīvistu "SkeptiCafe" iztulkotais loģikas kļūdu apkopojums vietnē "Information is Beautiful" ir viens no rīkiem, kas šajā darbā var noderēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!