"Būt ārstniecības iestādē jau studiju laikā topošajam ārstam ir bezgala noderīgi. Līdz pat šim rudenim man bija studiju biedri, kuri nekur ar medicīnu saistīti nebija strādājuši, un to var ļoti just, jo viens ir teorija, bet otrs – jau agros studiju gados to salikt kopā ar realitāti slimnīcās. Šī pieredze ļoti norūda," viņa stāsta.
Sākšu ar īsu jautājumu, uz kuru, man aizdomas, varētu būt gara atbilde. Ieskicē, lūdzu, savas ikdienas gaitas vienas nedēļas ietvaros.
[Smejas]. Esmu no tiem, kam vajag būt kustībā! Pats centrālais ir studijas Medicīnas fakultātē, kur esmu arī sava studiju gada vecākā. Sāku pirmajā kursā, un nu jau ceturto gadu esmu šajā amatā. Slimnīcā Tukumā, savā dzimtajā pilsētā, sāku strādāt pirmajā studiju gadā. Četras reizes mēnesī strādāju uzņemšanas nodaļā, par kuru līdz šai dienai varu teikt – brīnišķīgi, ļoti atsaucīgi kolēģi, lieliska vide, kur mācīties praktisko medicīnu. Kopš pandēmijas sākuma Tukuma slimnīcas uzņemšanā strādāju pilnu slodzi, mēdzu strādāt arī svētku dienās, lai kolēģi var atpūsties. Taču mierā nosēdēt nevaru – ikvienu brīvu brīdi mēģinu izmantot lietderīgi. Piemēram, nupat voluntēju Tukuma slimnīcas reanimācijas nodaļā. Krāju pieredzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
