Okupācijas spēku tehnika Čornobiļā saceļ putekļus: cik bīstams ir radiācijas pieaugums  (5)

Tā kā ČAES slēgtā zona robežojas ar Baltkrieviju, kurā arī pirms uzbrukuma Ukrainai bija savilkti Krievijas spēki, tā bija izdevīga vieta, lai ātri iespiestos valsts teritorijā pa sauszemi no ziemeļiem. Čornobiļas slēgtā zona turklāt atrodas ļoti tuvu Kijevai – nepilnu 100 kilometru attālumā pa gaisa līniju un apmēram 130 kilometru attālumā pa ceļiem. Tas ļauj šo zonu ērti izmantot par placdarmu turpmākam uzbrukumam Ukrainas galvaspilsētai, kā to norādījuši vairāki analītiķi. Vēl viens aspekts, kas varētu šajā gadījumā nospēlēt par labu iebrucējiem – pret ČAES izvietoto tehniku un dzīvo spēku īsti nevar vērst gaisa triecienus vai veikt netiešās uguns apšaudi, neriskējot satriekt arī kritisku infrastruktūru un novest pie liela daudzuma radioaktīvo izmešu nonākšanas vidē.

Ukrainas Ārlietu ministrija tvītā brīdināja, ka "1986. gadā šajā vietā piedzīvota lielākā tehnogēnā katastrofa pasaulē. Ja Krievija turpinās karadarbību, Čornobiļa var atkārtoties 2022. gadā."

Taču arī pati spēku pārvietošana slēgtajā zonā jau ir novedusi pie radiācijas līmeņa straujas celšanās daļā monitoringa staciju. Par radiācijas līmeņa paaugstināšanos oficiāli paziņojusi arī Ukrainas kodolenerģijas aģentūra, kā arī apstiprinājusi, ka tas visdrīzāk saistīts ar smagās tehnikas intensīvu pārvietošanos – gaisā tiek pacelti radioaktīvie putekļi.

To apstiprina arī Latvijas Vides dienesta Radiācijas drošības centrs. "Mēs sekojam līdzi gan medijiem, gan Ukrainas atbildīgās iestādes par radiācijas drošību sniegtajai informācijai. Saskaņā ar šo informāciju, kā arī paši esam konstatējuši, ka mājaslapā Čornobiļas atomelektrostacijas zonā atsevišķām monitoringa stacijām ir paaugstināti rādījumi. Tas tomēr neliecina, ka ir bojāti objekti atomelektrostacijas teritorijā. Šo situāciju vērtē arī Ukrainas iestādes. Paaugstināti mērījumu rezultāti varētu būt saistīti ar smagās militārās tehnikas pārvietošanās laikā gaisā nonākušajiem radioaktīvajiem putekļiem. Radioaktīvais piesārņojums augsnē saistīts ar Čornobiļas atomelektrostacijas kodolavāriju 1986. gadā," informē Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Izvērstāki dati pieejami nevalstiskās organizācijas "SaveDnipro" veidotā vietnē "SaveEcoBot". Tie ņemti no Ukrainas valsts specializētā uzņēmuma "Ekocentrs" un apkopoti interaktīvā kartē. Nav drošu un detalizētu ziņu par to, cik lieli un kādi Krievijas spēki ir iegājuši ČAES kompleksā un apkārtējā teritorijā, taču pārvietošanās maršrutus šajā vietā būtiski ietekmē arī ģeogrāfiski ierobežojumi. Viens no acīmredzamākajiem pārvietošanās maršrutiem no Baltkrievijas ir ceļi, kas ved tuvu gar Pripetes upes rietumu un austrumu krastiem. Kartē redzams, ka monitoringa punktos gar ceļiem pēdējās diennakts laikā radiācijas līmenis burtiski uzlēcis debesīs, tāpat liels kāpums ir arī pašā ČAES galvenajā kompleksā, kur atrodas arī 1986. katastrofā cietušais spēkstacijas ceturtais bloks.

Monitoringa punktā pie Pripetes pilsētas un pašā pilsētā gamma starojuma līmenis uzkāpis attiecīgi no 1,7 mikrozīvertiem stundā (μSv/h) līdz 9,4 μSv/h un no 0,4 μSv/h līdz 10,2 μSv/h (pašā Pripetē).

Gigantisks lēciens ir ČAES kompleksā, kuru sagrābis Krievijas karaspēks. Vairākos datu punktos gamma starojuma intensitāte 24. februārī un 25. februārī atšķiras pat 20 reižu. Piemēram, kāpums no 2 μSv/h līdz 54 uSv/h un no 3 μSv/h līdz 65 μSv/h. Dati, šķiet, visai labi norāda, pa kuriem ceļiem un apvidu slēgtajā zonā pārvietojas tehnika, jo ir vietas, kur rādītāji neko strauji kāpuši nav un faktiski ir tādi paši kā iepriekšējās dienās.

Ko šie dati nozīmē? Vispirms jāuzsver, ka pagaidām Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra rīcībā esošā informācija liecina – no radiācijas drošības viedokļa Latvijai nav draudu. Par to liecina radiācijas monitoringa staciju mērījumi Latvijā un kaimiņvalstīs. Ja Latvija saņems ziņu, ka var būt apdraudējums no radiācijas objektiem citās valstīs un ir iespēja, ka varētu tikt ietekmēta Latvijas teritorija, tad atbilstoši apziņošanas shēmām tiks iedarbināta agrīnā brīdināšanas sistēma un informācija ar ieteikumiem iedzīvotājiem tiks sniegta televīzijā un radio.

Tādējādi šobrīd pašā "karstākajā" punktā ČAES kompleksā, kur gamma starojuma intensitāte ir 65 mikrozīverti stundā, civilpersona gada normu saņemtu nepilnā diennaktī.

Vai ir iespēja, ka kaut kas no tā atnāks arī līdz Latvijai? Ķizāne neizslēdz, ka jā: "Fukušimas izmeši nokļuva arī Kalifornijā un Eiropas vidusdaļā. Rutēnija-106 avots, kas tika sabojāts "Majak" kompleksā – izmešus arī atrada pat Francijā." Protams, tas atkarīgs no vēja virziena un stipruma, un to prognozēt šobrīd nav iespējams.

Taču VVD uzsver, ka pagaidām Latvijas iedzīvotājiem par radiācijas piesārņojumu jāsatraucas nav. Situācija tiek nemitīgi monitorēta, un vajadzības gadījumā brīdinājumi izskanēs gan radio, gan televīzijā.