Tā kā ČAES slēgtā zona robežojas ar Baltkrieviju, kurā arī pirms uzbrukuma Ukrainai bija savilkti Krievijas spēki, tā bija izdevīga vieta, lai ātri iespiestos valsts teritorijā pa sauszemi no ziemeļiem. Čornobiļas slēgtā zona turklāt atrodas ļoti tuvu Kijevai – nepilnu 100 kilometru attālumā pa gaisa līniju un apmēram 130 kilometru attālumā pa ceļiem. Tas ļauj šo zonu ērti izmantot par placdarmu turpmākam uzbrukumam Ukrainas galvaspilsētai, kā to norādījuši vairāki analītiķi. Vēl viens aspekts, kas varētu šajā gadījumā nospēlēt par labu iebrucējiem – pret ČAES izvietoto tehniku un dzīvo spēku īsti nevar vērst gaisa triecienus vai veikt netiešās uguns apšaudi, neriskējot satriekt arī kritisku infrastruktūru un novest pie liela daudzuma radioaktīvo izmešu nonākšanas vidē.
Ukrainas Ārlietu ministrija tvītā brīdināja, ka "1986. gadā šajā vietā piedzīvota lielākā tehnogēnā katastrofa pasaulē. Ja Krievija turpinās karadarbību, Čornobiļa var atkārtoties 2022. gadā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
