Ihora ceļš uz Ventspili sākās ar Harkivas Radioastronomijas institūta vecāko kolēģu atbalstu, kuri uztur ciešu kontaktu ar zinātniekiem no VSRC. Jau 2019. gadā darba kolēģi informējuši par to, ka ir iespēja saņemt stipendiju, lai varētu stažēties Ventspilī. Ihors Ventspilī stažējās otro reizi. Pirmā vizīte bija 2020. gadā. Šo mēnešu laikā Ihors divas reizes bija aizbraucis uz Ukrainu, lai veiktu novērojumus ar zemo frekvenču radioteleskopu – vislielāko pasaulē šajā diapazonā. Februārī plānojis atkal lidot uz Harkivu, lai turpinātu novērojumus, taču pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai brauciens atcelts.
Aprunājoties ar Ihoru par praksi VSRC, ieguvumiem, nākotnes plāniem, viņš atbild: "Pirmkārt, esmu pateicīgs VSRC par šo iespēju iegūt starptautisku zinātnisko pieredzi, jo savos 28 gados, kad pirmo reizi ierados Ventspilī, biju vien apmeklējis zinātniskās konferences ārvalstīs kā klausītājs. Otrkārt, pirmo reizi strādāju ar augstfrekvences radioteleskopu, kā arī uzzināju par pulsāru augstfrekvences radio emisiju būtību un īpatnībām. Jāatzīst, ka Ventspils Augstskolas un VSRC infrastruktūra sniedz fantastiskas iespējas. Īpaši vērts pieminēt parabolisko radioteleskopu (kas ir šķīvja formā) un tā darbības īpašības. Man šī pieredze ir nenovērtējama, kas neapšaubāmi palīdzēs profesionālajai izaugsmei."
Sekojot līdzi situācijai Ukrainā, Ihors nolēmis pieņemt Francijas kolēģu piedāvājumu pētnieciskā darba veikšanai Parīzē, Parīzes observatorijā, kur plāno turpināt neitronu zvaigžņu zemfrekvences pētījumus, kas ir viņa galvenais darbs un zinātniskā interese. Ihors cer, ka tuvākajā nākotnē atkal būs iespēja iesaistīties pētījumos, kas saistīti ar radioteleskopiem RT-32 Irbenē un Zoločivā, Ukrainā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
