Čīlē nofotografēta reta un krāšņa parādība – tā dēvētās 'sarkanās fejas'

Parasti šī parādība vērojama spēcīgu pērkona negaisu laikā, un to ierosina pozitīvā zibens spērieni. Par pozitīvo zibeni sauc tāda tipa elektrisko izlādi, kas aizsākas negaisa mākoņa augšējos slāņos, kur uzkrājas pozitīvi lādiņi. Izlādes brīdī notiek pozitīvā lādiņa pārnese uz zemi. Šāda tipa izlādes ir vien aptuveni pieci procenti no visu zibens spērienu skaita. Pārējie ir tā dēvētie negatīvie zibens spērieni – izlāde šajā gadījumā notiek starp negatīvi lādētajiem negaisa mākoņu apakšējiem slāņiem un pozitīvi lādētu zemi. Pozitīvie zibens spērieni ir daudz bīstamāki – tie ne tikai var spert pat 15 kilometru attālumā no galvenās negaisa mākoņu koncentrēšanās vietas, bet arī ir daudz spēcīgāki. Reizēm runa ir pat par miljardu voltu spriegumu un 300 tūkstošiem ampēru stipru strāvu! Negatīvajam zibenim strāvas stiprums parasti ir aptuveni desmit reižu mazāks – ap 30 tūkstošiem ampēru.

Lūk, pētnieki uzskata, ka tā dēvētās "sarkanās fejas" veidojas augstu atmosfērā virs negaisa mākoņiem pēc šādām spēcīgām pozitīvā zibens izlādēm. Šī dabas parādība jau sen piefiksēta rakstiskā un mutvārdu vēsturē – par sarkaniem uzliesmojumiem debesīs vēsta dažādu tautu folklora. Zinātniskā kopiena ilgu laiku gan šo parādību faktiski ignorēja, raksta vietne "Universe Today". Vien 1989. gadā zinātnieki no Minesotas Universitātes pirmo reizi iemūžināja "sarkanās fejas" fotoattēlos, un kopš tā laika šīs parādības izzināšanai pievērsušies arī citi pētnieki. Šobrīd "sarkanās fejas" ir iemūžinātas jau tūkstošiem reižu, turklāt to izdarījuši pat astronauti no Starptautiskās kosmosa stacijas augstumiem. Tomēr tās aizvien ir visai reta parādība, un palaimējas, ja izdodas to piedzīvot.

Šoreiz krāšņā parādība iemūžināta debesīs virs Atakamas tuksneša Čīlē. Bildē "sarkanās fejas" izskatās visai zemu, bet tādu iespaidu rada šī fotouzņēmuma perspektīva – kamera novietota uz La Siljas 3,6 metru diametra teleskopa platformas, bet pati observatorija atrodas gandrīz divus kilometrus virs jūras līmeņa. Savukārt iespaidīgais gaismu šovs noris tālu, tāpēc arī pie horizonta attēlā izskatās tik zemu. Tā kā La Siljas observatorija atrodas lielā augstumā un tālu no civilizācijas, gaismas piesārņojums un atmosfēras radītie traucējumi šajā vietā ir krietni mazāki nekā tuvu apdzīvotām vietām. Tādējādi arī šādas dabas parādības var iemūžināt jo īpaši krāšņi. Ja ar "sarkanajām fejām" vēl nepietiek, tad attēla kreisajā pusē kadrā skaistu švīku ievilcis arī meteors.