Bez šaubām, pandēmija nesusi vērtīgas mācības, kā var efektīvi organizēt mācību procesu. Pieaugušo izglītība piedzīvojusi nepieredzētu digitalizāciju – visas iesaistītās puses nonāca pie secinājuma, ka ir izdevīgi organizēt mācības tiešsaistē, jo nav jātērē laiks un līdzekļi, apmeklējot nodarbības, ir neierobežota iespēja izvēlēties kursus, neatkarīgi no savas dzīvesvietas, var būtiski uzlabot savas digitālās prasmes. Tomēr pieaugušo izglītībai ir arī svarīga sociālā funkcija – palīdzēt iedzīvotājiem iekļauties sabiedrībā –, par kuras priekšnosacījumu parasti tiek uzskatīts tradicionālā veidā organizēts mācību process klātienē. Šajā rakstā analizēti dažādi pieaugušo izglītības nākotnes attīstības scenāriji, kuri izstrādāti, pamatojoties uz 2022. gada februārī veikto pieaugušo izglītības ekspertu interviju rezultātiem.
1. scenārijs: Tradicionālā izglītības forma – klātiene
Šis scenārijs paredz, ka pamatā pieaugušo izglītības process tiek īstenots klātienē. Kā pamatojums šim scenārijam ir nepieciešamība ietvert izglītībā prioritārās iedzīvotāju grupas – iedzīvotājus ar zemām prasmēm, kuriem nav vajadzīgu prasmju un motivācijas, lai mācītos tālmācībā. Papildu faktors ir arī tāds, ka iedzīvotāju iesaistīšana izglītībā pilda arī sociālo funkciju, proti, integrē iedzīvotājus sabiedrībā, sniedz tiem dažādas sociālās prasmes u.tml.
Nenoliedzami, iedzīvotāju ar zemām prasmēm mācību prioritātes varētu būt ļoti praktiskas programmas, kuras bez pedagogu klātbūtnes un praktiskām nodarbībām nebūtu īstenojamas. Šo scenāriju bieži īsteno valstis, kurās ir zemas digitālās prasmes, piemēram, Polijā, kur pandēmijas stingro ierobežojumu laikā pārtrauca īstenot lielu daļu pieaugušo izglītības programmu klāsta, jo izglītojamie un arī pedagogi nebija spējīgi pielāgoties attālinātam mācību procesam.
2. scenārijs: Tiešsaistes pieaugušo izglītība
Šis scenārijs paredz, ka lielākoties pieaugušo izglītības programmas tiek īstenotas tiešsaistē, proti, klātienes nodarbības tiek aizstātas ar sinhronām tiešsaistes lekcijām un/vai mācību video, nodrošinot efektīvas e-mācību vides attīstīšanu, kur būtu pieejami daudzveidīgi mācību materiāli, iespēja sniegt atgriezenisko saiti par mācību procesu, komunicēt ar pedagogu un citiem izglītojamajiem. Šo scenāriju pamato dažādi pētījumi pa to, ka tiešsaistes izglītība ir iekļaujoša, jo nodrošina iespēju mācīties, neatkarīgi no dzīvesvietas u.c. apstākļiem, nepieprasa lielus ieguldījumus (nodrošinājums ar datorierīci un internetu ir plašs), kā arī pieaugušo izglītojamo samērā augsto pašmotivāciju mācīties un spēju patstāvīgi organizēt savu laiku, lai mācītos.
3. scenārijs: Elastīgā pieeja izglītības formas izvēlē
Šis scenārijs paredz, ka pieaugušo izglītībā tiek izmantotas dažādas formas (klātiene, tiešsaiste, kombinētās mācības vai hibrīdmācības u.c.), lai nodrošinātu optimālu mācību rezultātu sasniegšanu. Pedagogs, veidojot kursu, analizē, kādas zināšanas, prasmes un kompetences būtu nepieciešams pilnveidot kursa rezultātā, kādas ir kursa mērķauditorijas esošās zināšanas, prasmes un kompetences. Rezultātā tiek attīstīts kurss, kurā var tikt ietvertas dažādas mācību procesa formas.
Piemēram, lai nodrošinātu teorētisko zināšanu pilnveidi, tiek organizētas tiešsaistes lekcijas par noteiktām tēmām, e-platformā tiek ievietot dažādi materiāli par tematu un pašpārbaudes testi, savukārt praktiskas nodarbības tiek īstenotas klātienē vai hibrīda veidā, kad daļa izglītojamo pieslēdzas attālināti, daļa – klātienē. Tieši šo scenāriju izvēlas attīstītās valstis, piemēram, Zviedrija, jo izglītojamam tas ir visizdevīgākais. Šis scenārijs arī būtu tas, kuru vislietderīgāk īstenot Latvijā, paredzot iespēju pedagogiem brīvi (t.sk. bez finansiāliem ierobežojumiem) variēt, kādu izglītības formu izvēlēties konkrētajā gadījumā.
Nepieciešami priekšnoteikumi 3. scenārija īstenošanai
Jau šobrīd Izglītības likumā ir atrunātas normas, kas paredz, ka klātienes mācību process ietver attālināto mācīšanos, kā arī Ministru kabineta noteikumos atrunāti noteikti ierobežojumi attālināto mācību organizēšanai, proti, profesionālās tālākizglītības programmās līdz 20 procentiem vai profesionālās pilnveides programmās līdz 30 procentiem no paredzētām kontaktstundām var tik īstenotas attālināti, kamēr neformālajās pieaugušo izglītības programmās šādu ierobežojumu nav.
Tomēr, lai nodrošinātu jēgpilnu kombinētās mācīšanās modeli, pedagogiem nepieciešamas padziļinātas zināšanas par to, kādas mācību metodes lietot, lai iegūtu pēc iespējas labākus mācību rezultātus. Tā kā kursu izstrādei un/vai pilnveidei nepieciešami papildu resursi (e-platformas risinājumi, pedagogu kvalifikācijas pilnveide), politikas veidotājiem būtu jāizstrādā dažādi atbalsta mehānismi pieaugušu izglītības centriem, piemēram, izmantojot valsts pasūtījumu noteiktu programmu īstenošanā.
Tāpat būtu jāmaina atalgojuma veidošanas politika pedagogiem, kad tiek apmaksāts tikai kontaktstundu skaits pēc noteiktas likmes, nevis ieguldītais darbs, piemēram, mācību materiāli izstrādē, lai izglītojamie varētu mācīties patstāvīgi.
--
Pētījums veikts pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma "Tiešsaistes pieaugušo izglītības attīstība Latvijas reģionu digitalizācijai un ekonomiskajai izaugsmei, reaģējot uz COVID-19" (Nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/616) ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
