Pētniece Inga Jēkabsone pēcdoktorantūras granta ietvaros veic pētījumu par tiešsaistes pieaugušo izglītības attīstību Latvijā. Publicitātes foto

Bez šaubām, pandēmija nesusi vērtīgas mācības, kā var efektīvi organizēt mācību procesu. Pieaugušo izglītība piedzīvojusi nepieredzētu digitalizāciju – visas iesaistītās puses nonāca pie secinājuma, ka ir izdevīgi organizēt mācības tiešsaistē, jo nav jātērē laiks un līdzekļi, apmeklējot nodarbības, ir neierobežota iespēja izvēlēties kursus, neatkarīgi no savas dzīvesvietas, var būtiski uzlabot savas digitālās prasmes. Tomēr pieaugušo izglītībai ir arī svarīga sociālā funkcija – palīdzēt iedzīvotājiem iekļauties sabiedrībā –, par kuras priekšnosacījumu parasti tiek uzskatīts tradicionālā veidā organizēts mācību process klātienē. Šajā rakstā analizēti dažādi pieaugušo izglītības nākotnes attīstības scenāriji, kuri izstrādāti, pamatojoties uz 2022. gada februārī veikto pieaugušo izglītības ekspertu interviju rezultātiem.

1. scenārijs: Tradicionālā izglītības forma – klātiene


Šis scenārijs paredz, ka pamatā pieaugušo izglītības process tiek īstenots klātienē. Kā pamatojums šim scenārijam ir nepieciešamība ietvert izglītībā prioritārās iedzīvotāju grupas – iedzīvotājus ar zemām prasmēm, kuriem nav vajadzīgu prasmju un motivācijas, lai mācītos tālmācībā. Papildu faktors ir arī tāds, ka iedzīvotāju iesaistīšana izglītībā pilda arī sociālo funkciju, proti, integrē iedzīvotājus sabiedrībā, sniedz tiem dažādas sociālās prasmes u.tml.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!