Vulkānu pētnieki jau pirms vairākiem mēnešiem brīdināja, ka vairākas pazīmes liecina par pasaulē lielākā aktīvā vulkāna Maunaloa mošanos. Kaut vulkānu "uzvedība" aizvien ir grūti prognozējama, šoreiz vulkanologi trāpījuši desmitniekā. Pēc gandrīz 40 gadu klusēšanas Havaju salās esošais milzis atkal spļauj lavu, vēsta ASV sabiedriskā raidorganizācija NPR.
Par izvirduma sākšanos liecināja ASV Ģeoloģijas dienesta aerofotogrāfijas. Tajās redzams, kā kvēlojoša lava plūst no atverēm vulkāna ziemeļrietumu daļā. Naksnīgās debesis virs Havaju salām piepildīja dūmi un atspīdums no oranži sārtās lavas.
Jau septembrī un oktobrī vulkanologi norādīja uz vairākām pazīmēm, kas liecina – Maunaloa vairs nesnauž un drīz varētu būt gaidāms izvirdums. Havaju salās par vulkānu monitoringu atbildīgā observatorija toreiz informēja, ka strauji pieaudzis zemestrīču skaits dziļi pazemē zem Maunaloa.
Ja normāli ik dienu tika fiksētas piecas līdz 10 zemestrīces, tad septembra beigās to skaits pārsniedza 100. Zemestrīces koncentrējās zem vulkāna virsotnes kalderas (kaldera ir gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums) un uz ziemeļrietumiem no virsotnes. Vienā daļā tās bija dziļākas – ap piecu līdz 10 kilometru dziļumā, bet otrā – mazāk par pieciem kilometriem zem virsmas.
Otra pazīme, kas liecināja par pastiprinātu Maunaloa aktivitāti, bija virsotnes daļas izplešanās. Magma aizņem vietu. No zemes dzīlēm magmai plūstot augšup, tā izspieda virsotni uz āru pietiekami, lai ģeologi ar mērinstrumentiem šīs izmaiņas varētu fiksēt.
Pirmdienas rītā tuvumā esošo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem vēl netika dots rīkojums evakuēties, tomēr Havaju salu varasiestādes arī jau atvērušas patversmes cilvēkiem, kas savus vulkāna pakājē esošos mitekļus izvēlēsies pamest pēc pašu iniciatīvas.
Maunaloa ir viens no 15 Havaju salās esošajiem vulkāniem un ir īsts milzis – tas aizņem aptuveni pusi salas platības. Ja mēra no vulkāna pakājes, kas atrodas dziļi zem ūdens, tas ir pat nedaudz augstāks nekā Everests.
Maunaloa sācis veidoties laika posmā apmēram pirms 600 tūkstošiem gadu, un virs ūdens līmeņa pacēlies apmēram 300 tūkstošus gadu vēlāk. Sistemātiska izvirdumu dokumentēšana notiek kopš 1843. gada, un kopš tā laika Maunaloa izvirdis 33 reizes. Pēdējais izvirdums gan bijis visnotaļ sen – 1984. gadā. Tas ilga trīs nedēļas, lavai pietuvojoties vien dažu kilometru attālumā no Hilo pilsētas, kuru tobrīd apdzīvoja apmēram 35 tūkstoši cilvēku.
Viens no vispostošākajiem dokumentētajiem Maunaloa izvirdumiem notika 1868. gada pavasarī, kad bojā gāja 77 cilvēki. Tā aizvien skaitās viena no nāvējošākajām dabas katastrofām Havaju salu vēsturē, raksta NPR.
ASV Ģeoloģijas dienests brīdina – kaut šobrīd lavas plūsma ir ierobežota, jāievēro piesardzība – vēsture liecina, ka Maunaloa izvirdumi ir visai dinamiski, situācija var ātri kļūt daudz bīstamāka. Tāpat aicināts uzmanīties ne tikai no lavas, bet arī vērot vēja virzienu – tas kaitīgās gāzes, kas izvirduma laikā nonāk virszemē, var nogādāt līdz apdzīvotām vietām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
