Kāda ir konferences galvenā ideja? Kādi ir tās pirmsākumi?
Prof. Mišels Kazačkins: Ideja radās 2018. gadā Amsterdamas Starptautiskās AIDS konferences laikā, kurā īpaša uzmanība tika veltīta HIV izplatībai Austrumeiropā un Centrālāzijā (EECA). Jau toreiz tapa skaidrs, ka EECA AIDS tēmai veltītās konferences (EECAAC), kas kopš 2006. gada katru otro gadu norisinājās Maskavā, vairs netiks rīkotas. Tās bija nozīmīgākās AIDS tēmai veltītās konferences šajā reģionā.
Prof. Keita Henkinsa: Pēc Jupa Langes bojāejas 2014. gadā mani lūdza pārņemt INTEREST konferences organizatora pienākumus. Tā ir HIV tēmai veltīta konference, kas ik gadu norisinās Āfrikā. Konferences uzmanības centrā ir zinātnes attīstības veicināšana un informācijas apmaiņa. Mans kolēģis no Amsterdamas Globālās veselības un attīstības institūta Brendons O'Dells toreiz ieminējās: "Varbūt ko tamlīdzīgu varam paveikt arī Austrumeiropā un Centrālāzijā, jo epidēmija tur patiešām ir ārpus kontroles."
Kazačkins: Jau sākotnēji profesore Keita Henkinsa, Frenks Kobelens un es gribējām balstīties uz Jupa Langes atstāto mantojumu, lai atbalstītu jaunos pētniekus, nodrošinātu spēcīgu recenzētu zinātnisko pētījumu izstrādi un radītu forumu angļu un krievu valodā, kurā tiktos zinātnieki no Austrumiem un Rietumiem. Mēs cenšamies atbalstīt nākamo zinātnieku paaudzi. Runa ir par jauno zinātnieku prasmju veidošanu un telpas radīšanu dialogam starp zinātniekiem, politikas veidotājiem, programmu plānotājiem un ikvienu sabiedrības pārstāvi.
Kādi jautājumi būs konferences uzmanības centrā Latvijā?
Kazačkins: Aplūkosim vismaz divus jautājumus. Pirmais ir par multirezistento tuberkulozi (multidrug-resistant tuberculosis, MDR TB), jo Austrumeiropa un Centrālāzija ir reģioni ar visaugstāko multirezistentās tuberkulozes slogu. Pēdējā laikā ir panākts ievērojams progress šīs slimības diagnostikas metodēs un ārstēšanā, un reģions ir veicinājis šo progresu. Otrs jautājums būs par karu Ukrainā un tā ietekmi uz veselības aprūpi Ukrainā, plašākā Austrumeiropas un Centrālāzijas reģionā un Eiropā, tostarp par bēgļu krīzi.
Henkinsa: Vienu no konferences sesijām esam veltījuši jautājumiem par Ukrainas kara ietekmi uz reģionu, tostarp medikamentu piegādes traucējumiem un antiretrovirālo medikamentu (tie, kas darbojas pret retrovīrusiem) pieejamību, saspīlētajai situācijai veselības aprūpes pakalpojumu jomā valstīs, kas uzņem bēgļus utt. Mēs esam nobažījušies par to, ka HIV šajā reģionā turpina izplatīties. Mēs diskutējam par stigmatizāciju un diskrimināciju un par mūsu rīcību tās pārvarēšanai, jo tas ir nopietns šķērslis, kas kavē ārstēšanās pieejamību.
Vai ukraiņu bēgļu pieplūdums ietekmē tēmas, kurām pievēršaties?
Kazačkins: Jā! Starp miljoniem cilvēku, kas pēdējo astoņu mēnešu laikā ir pametuši Ukrainu, ir vairāki HIV inficēti cilvēki, tuberkulozes/multirezistentās tuberkulozes pacienti, kā arī cilvēki, kuriem nepieciešama opioīdu aizstājterapija. Ir bijušas grūtības nodrošināt ārstēšanas nepārtrauktību, taču veselības aprūpes sistēmā iesaistītās puses un medicīnas darbinieki ir uzturējuši kontaktu starp Ukrainu un uzņemošajām valstīm Eiropā. Būtisku atbalstu sniegušas arī nevalstiskās organizācijas. Tā kā lielākā daļa Ukrainas bēgļu, kas devušies uz Rietumeiropu, ir jaunas sievietes un bērni, tuberkulozes gadījumu skaits migrantu vidū galu galā bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts.
Henkinsa: Dažas valstis uzņem tūkstošiem bēgļu, tāpēc to veselības aprūpes sistēma ir noslogota vēl vairāk. Situācija jau iepriekš bija kļuvusi saspīlēta pandēmijas dēļ. Šobrīd ir izveidojušās rindas izmeklējumiem, kas tiek veikti dažādu vēža veidu gadījumā, kā arī operācijām un staru terapijai. Viss kavējas.
Turklāt daudzi veselības aprūpes darbinieki ir izdeguši. Tādējādi šis faktors līdztekus milzīgajam pacientu pieplūdumam rada slogu veselības aprūpes sistēmai. Mēs gribam analizēt situāciju veselības aprūpes nozarē. Pievērsīsimies arī ieviestajām inovācijām. Ne tikai aprakstīsim smago situāciju, bet arī aplūkosim iespējamos risinājumus. Diskutēsim par to, kā šīs inovācijas palīdz risināt minētās problēmas.
Kā var mazināt aizspriedumus par šīm slimībām?
Kazačkins: Austrumeiropā un Centrālāzijā aizspriedumi (stigmatizācija) joprojām ir ļoti izplatīti sabiedrībā un pat dažās veselības aprūpes iestādēs. Vairākas nevalstiskās organizācijas ir daudz paveikušas, lai cīnītos pret stigmatizāciju reģionā, taču starptautiskā finansējuma ierobežojumi (piemēram, likumdošana, kas attiecas uz ārvalstu aģentiem Krievijas Federācijā) un tiesībaizsardzības iestāžu spiediens pēdējos gados arvien vairāk apgrūtina šo uzdevumu.
Kas ir svarīgākais, ko esat iecerējuši paveikt konferencē Rīgā?
Kazačkins: Tas ir zinātniskais seminārs, kurā reģiona jaunie pētnieki varēs prezentēt savu darbu un nodibināt kontaktus ar kolēģiem, tostarp zinātniekiem no Rietumiem. Mēs gribam vēl vairāk nostiprināt INTERACT kā vienu no svarīgākajiem zinātniskajiem notikumiem HIV, tuberkulozes, hepatīta un ar medikamentiem saistītu jautājumu jomā, lai tā būtu pieejama jaunajiem pētniekiem Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona valstīs.
Kāpēc, jūsuprāt, būtu svarīgi apmeklēt šo konferenci?
Hankinsa: Ārstiem ir svarīgi piedalīties, iepazīties ar jaunāko zinātnisko pētījumu rezultātiem un dalīties pieredzē, jo viņiem ir cita veida pieredze darbā ar pacientiem. Savukārt nevalstiskajām organizācijām ir būtiski piedalīties tāpēc, ka konference sniedz iespēju veidot kontaktus ar citām reģiona nevalstiskajām organizācijām, kas piedalīsies konferencē, lai dalītos savā pieredzē un uzzinātu vairāk par citu organizāciju darbību.
Politikas veidotājiem ir svarīgi iepazīties ar jaunāko pētījumu rezultātiem un piedalīties diskusijās ar citām pusēm par šo rezultātu ietekmi dažādu politiku un programmu izstrādē. Es to sauktu par prakses kopienu. Dalībnieki iepazīstas ar citu dalībnieku pieredzi un tādējādi smeļas jaunas idejas. Ir svarīgi, lai studentiem būtu mentori, lai viņi redzētu piemērus, kā var izvērsties viņu turpmākā karjera.
INTERACT konference ir par iespēju veidošanu, tā ir pieredzes un prakses vieta. Mēs gribam veidot dialogus, kas citos apstākļos bieži vien nemaz nenotiktu. Piemēram, starp ārstiem un nevalstiskajām organizācijām. Vēlamies, lai politikas veidotāji iepazītos ar zinātnisko pierādījumu rezultātiem, secinātu, vai ar tiem pietiek, lai sekotu rīcība, un uzklausītu sabiedrības pārstāvju un veselības aprūpes darbinieku pieredzi, lai pieņemtu pārdomātus un pamatotus lēmumus.
Kādu labumu no šīs konferences gūst sabiedrība?
Kazačkins: Piekļuve plašākai zinātniskajai auditorijai jau izsenis bijis problemātisks jautājums ārstiem un zinātniekiem Austrumeiropā un Centrālāzijā. Svešvalodu zināšanas ir bijis viens no šķēršļiem, lai gan jaunākās paaudzes zinātnieki aizvien vairāk komunicē angļu valodā. Veicinot starpreģionālo un starptautisko komunikāciju starp zinātniekiem un ārstiem no Austrumiem un Rietumiem, INTERACT sekmē reģiona atvērtību pasaulei.
Henkinsa: Sabiedrība gūst labumu no spēcīgas zinātnes un pārliecinošiem pierādījumiem. To var panākt, ja kolēģi apstrīd citu zinātnieku paveikto, norisinās sarunas, kas paplašina uzskatus, paver iespējas un liek aizdomāties.
--
Profesors (Dr. med.) Mišels Kazačkins (Michel Kazatchkine) ir Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja padomnieks, Pasaules Veselības centra un Starptautisko sakaru un attīstības studiju institūta programmas direktors.
Profesore (Dr. med.) Katrīna Henkinsa (Catherine Hankins) ir Amsterdamas Universitātes Globālās veselības katedras, Amsterdamas Globālās veselības un attīstības institūta vecākā pētniece un Makgila Universitātes (Kanāda) Iedzīvotāju un globālās veselības skolas Globālās un sabiedrības veselības katedras profesore un vadītājas pienākumu izpildītāja.