Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra raidieraksta "Jaunam BŪT" epizodē par jauniešiem attālākos un lauku reģionos sarunājās ar Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciālisti, neformālās izglītības treneri un valdes locekli Kuldīgas jauniešu biedrībā "Kaktuss" Ievu Kaltnieci, kā arī jauno Valmieras drāmas teātra aktieri, kurš audzis Alojā, taču studiju dēļ nonācis Rīgā – Rūdi Bīviņu.
Kāds ir jaunietis attālākos vai lauku reģionos un kas viņam ir nepieciešams dzīvē?
Ieva: "Man šķiet, ka laukos esošie jaunieši ir tādi praktiski izdzīvotāji, jo viņiem diezgan agrā jaunībā jāapgūst daudz un dažādas praktiskas iemaņas. Lauku dzīve nav nemaz tik viegla, jo, piemēram, viņiem ir jāpalīdz saimniecībā vecākiem. Iespējams, daudziem no viņiem ir dārzi. Līdz ar to – ja vecāki iet strādāt, tad arī pats jaunietis iet strādāt. Arī aktivitātēm, kuras mēs Jauniešu biedrībā "Kaktuss" organizējam, jābūt vērtīgām, jo jaunietim ir svarīgi saskatīt pasākuma mērķi. Mērķis viņam ir jāpasniedz vieglā, saprotamā veidā, bet ļoti lēnām un uzmanīgi, jo ir ļoti viegli pazaudēt jauniešu uzmanību un uzticēšanos. Jaunietis laukos arī ir diezgan tiešs un godīgs, jo viņš dzīvo savā lauku "burbulī", viņš pazīst citus jauniešus, citus iedzīvotājus. Tas ir tas "burbulis", kur katram jau ir sava loma un līdz ar to, citam cilvēkam ienākot šajā "burbulī", ir jāveido attiecības ar šo jaunieti. Līdz ar to šim lauku jaunietim ir svarīgas arī attiecības, kādas ir izveidotas ar konkrēto cilvēku."