Lai radītu izpratni par pārstāvēto profesiju farmācijā, lūdzu, ieskicē savus ikdienas pienākumus!
Domāju, ka par zāļu reģistrāciju nedaudz skaidrāka izpratne radās tieši pandēmijas gados, jo ļoti daudz tika runāts par vakcīnām. Kuras ir piereģistrētas Eiropā, kuras ir piereģistrētas ASV? Mēs ļoti gaidījām, kad tās beidzot būs piereģistrētas Eiropā un parādīsies Latvijā. Cilvēki uzzināja, ka vispirms medikaments ir jāpiereģistrē, lai to varētu tirgot. Tas ir atbildīgs un garš process.
Tātad mēs iegūstam un apkopojam visu iespējamo – gan administratīvo un farmaceitisko, gan ķīmisko un kvalitātes informāciju. Tad uztveramā veidā prezentējam aģentūrām un valsts iestādēm, kas izskata šo dokumentāciju. Balstoties uz tās, tiek pieņemts lēmums, vai medikamentu var reģistrēt un tirgot vai nevar.
Vai profesionālā pieredze papildina darbu akadēmiskajā vidē, vai mijiedarbība izpaužas otrādi?
Darbs tiešām palīdz RSU, faktiski visi stāsti par zāļu reģistrāciju kā tādu. Jo studentiem, nonākot līdz ceturtajam kursam, ir salīdzinoši maz praktisko zināšanu. Viņi pārzina atsevišķas jomas, bet studiju laikā viņiem ir grūti saprast, kā vispār reālā vide funkcionē. Mana pieredze uzņēmumā palīdz viņiem izskaidrot, cik ļoti viss ir saistīts, – reģistrācijas darbs ar zālēm, zāles ar aptiekām un aptiekas ar viņiem pašiem. Turpretim universitāte palīdz neizkrist no farmācijas vides. Redzu visu, kas notiek apkārt, sākot ar pacientiem un studentiem, līdz kvalitātei. Esmu farmācijas vidū.
Kā farmācijas vide mainījās Covid-19 laikā?
Ja mēs runājam par aptieku vidi, diemžēl farmaceitus nenovērtēja tik augstu, kā varētu vēlēties. Bet arī farmaceitiem ir, pie kā piestrādāt. Piemēram, ideālā gadījumā katrai konsultācijai aptiekās ir jābūt vismaz piecas līdz desmit minūtes, lai pilnvērtīgi izjautātu pacientu un atrastu labāko risinājumu. Ko mēs redzējām praksē?
Kādas atziņas caurstrāvo topošos farmaceitus tavās lekcijās?
Galvenais, ko mēģinu izskaidrot, ka farmaceits ir unikāls speciālists. Viņš ir vienīgais, kuram ir tik daudz zināšanu par medikamentiem. Viņa kā speciālista pienākums ir palīdzēt cilvēkiem. Farmaceits faktiski ir pēdējais posms starp pacientu un zālēm. Piemēram, ja ārsts pacientam kaut ko nav izstāstījis slimnīcā vai poliklīnikā un pacients pēc tam neizlasīs instrukciju, tad farmaceits vienīgais var paskaidrot, laikus novērst problēmu.
Viņam ir jāizmanto šī iespēja un jāpalīdz cilvēkiem. Pandēmija lieliski parādīja, ka ir svarīgi cilvēkiem saprotamā valodā izskaidrot par medikamentiem. Uzticēties konkrētiem speciālistiem, nevis internetam.
Kā to panāk jaunais mācībspēks?
Mums ir trīs teorētiskās lekcijas. Visas pārējās ir praktiskās nodarbības, kuru laikā mēs ar studentiem apgūstam prasmi, kā vispār ideālā pasaulē vajadzētu komunicēt ar pacientiem aptiekas vidē. Sākumā mēs apgūstam konsultāciju struktūru, lai studenti viens otram izmēģinātu izstāstīt visu nepieciešamo informāciju. Vēlāk pieaicinām pacientus uz atsevišķu auditoriju, kur ir mākslīga aptiekas vide, un viņiem ir iespēja iedziļināties, izspēlēt scenārijus, maksimāli pietuvinātus reālajai dzīvei.
Kas tevi uz to pamudināja?
Man ir iespēja uzmundrināt studentus, kuri, piemēram, saprot, ka aptieka nav viņu īstais ceļš. Atceros, kad studēju, daudziem bija bail, ka aptieka ir vienīgā vieta, kur farmaceiti pēc absolvēšanas var strādāt. Tā nav taisnība. Farmācija ir ļoti plaša ar daudzām apakšnozarēm, kur topošajam speciālistam ir iespēja sevi realizēt. Un cilvēks vienmēr atradīs savu zināšanu pielietojumu dzīvē.
Jauno profesionāļu trūkums un atturība pret eksaktajām zinātnēm rada galvassāpes daudziem. Vai tu domā, ka STEM disciplīnu, to skaitā ķīmijas nozīme nākotnes darba tirgū pieaugs?
Simtprocentīgi. Farmācija ir viena no nozīmīgākajām nozarēm. Iespējams, pati nozīmīgākā. Ir daudz cilvēku, pacientu, kuriem zāļu dažādība un pieejamība ir vitāli svarīgs jautājums, un, lai šo dažādību un pieejamību radītu, ir vajadzīgi kvalificēti speciālisti. Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc zālēm, pavisam noteikti būs nepieciešams lielāks skaits speciālistu, kuri daudz zinās un spēs mainīt cilvēku dzīvi. Noteikti pieprasījums pēc farmaceitiem ar katru gadu augs, tāpēc ir vajadzīgs arī lielāks skaits speciālistu, kuri ar savām zināšanām spēs uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
Domājot par profesionālo vidi, kādi mērķi un izaicinājumi šobrīd ir "Kalceks" dienaskārtībā?
Man šķiet, ka tie principā ir tādi paši, kādi ir industrijai kopumā – jauno speciālistu trūkums un iespējas šos talantus piesaistīt darbam. "Kalceks" ļoti strauji attīstās, katru gadu pieaug piereģistrēto produktu skaits, attiecīgi arī darbu apjoms palielinās gandrīz ģeometriskajā progresijā. Lai ar visiem darbiem veiksmīgi tiktu galā, noteikti nepieciešami jauni darbinieki, kuru, kā zināms, diemžēl nav tik daudz kā vēlētos. Mēs kā uzņēmums, protams, gribētu turpināt attīstību tik pat intensīvā tempā kā līdz šīm, tāpēc jauno darbaspēku piesaiste ir viens no aktuālākajiem mērķiem.
Savukārt zāļu reģistrācijas jomai ir vēl viena specifiska īpašība. Šo specialitāti vismaz šobrīd nevar iemācīties universitātē. Tas nozīme, ka visas nepieciešamas zināšanas un kompetences topošais zāļu reģistrācijas speciālists var apgūt tikai darbā vietā, kas, protams, prasa laiku. No savas pieredzes varu atklāt, ka ir nepieciešams vismaz gads, lai pilnībā saprastu darba struktūru un kļūtu par pilnvērtīgu speciālistu. Attiecīgi, pat ja mēs varam dabūt jauno speciālistu, viņš nevarēs uzreiz iesaistīties darba procesā un pārņemt pienākumus.
Kāds pienesums tajā būs topošajam RSU farmācijas studiju un zinātnes kompleksam?
Būs modernas telpas ar mūsdienīgu aprīkojumu, kas izteikti paaugstinās izglītības līmeni, palīdzēs labāk ieraudzīt, kā izskatīsies vietas, kur topošie farmaceiti varētu strādāt. Tas arī cels farmācijas prestižu. Ja farmācijai ir atvēlēts jauns komplekss, tas liecina, ka nozare ir svarīga un specifiska, un tam ir liela nozīme. Es katru dienu braucu garām, skatos uz šo kompleksu. Nevaru sagaidīt, kad varēšu tur strādāt ar studentiem.