Studentu veiksmes stāsts: pusgadā no idejas līdz gatavam produktam dzelzceļa nozarē

Šis ir veiksmes stāsts, jo tikai sešu mēnešu laikā no prototipa ir izstrādāta gatava platforma dzelzceļa apkopes darbiniekiem dzelzceļa apkopes datu uzglabāšanai, analīzei un uzraudzībai, kuru var pielietot reālā vidē: "Straujā panākuma atslēga ir mūsu zināšanas IT jomā, kuras esam ieguvuši gan studiju procesā, gan arī praksē, strādājot IT nozarē," par projekta attīstību stāsta Ņikita, komandas līderis un idejas autors.

Visus "AI RAD" komandas biedrus vieno kopēja interese par IT. Ņikita ir piektā kursa medicīnas students, kurš pēc pirmās iegūtās augstākās izglītības finanšu jomā strādājis par IT projektu vadītāju dažādos uzņēmumos, tajā skaitā arī kā jaunākais mākslīgā intelekta attīstītājs "Charite BIH". Ņikita darbojies arī "Onair" un "Printful" uzņēmumos.

"Kopā ar draugu Mihailu, kurš šobrīd studē maģistrantūrā datorzinātņu jomā un kuram ir plaša praktiskā pieredze IT jomā, nolēmām pieteikties "iDEAHUB" projektam. Mums bija unikāla ideja, kurai bija nepieciešams finansējums attīstībai. Meklējām programmu, kura atbalsta studentu inovācijas. Atradām, ka "iDEAHUB" piedāvā grantus studentu ideju realizēšanai, kā arī ļoti nozīmīga bija vieta, kur mēs attīstām mūsu dzelzceļa digitālās platformas projektu. "iDEAHUB" ir TSI projekts, un svarīgi, ka tā ir vadošā augstākās izglītības iestāde transporta un pilsētas infrastruktūras un loģistikas jomās. Mums bija iespēja strādāt, saņemot atbalstu no pieredzējuša un zinoša TSI personāla, kā arī citiem transporta jomas speciālistiem, tāpēc nolēmām pieteikties. Uzsākot projektu, sapratām, ka būs nepieciešami papildspēki, un nolēmām meklēt komandas biedrus. No "iDEAHUB" pieteikumiem tika izraudzīts vidusskolēns Kirils, kurš brīvajā laikā piedalījies vairākos datorzinātņu projektos un kura zināšanas un prasmes projekta izstrādes laikā ļoti augstu novērtējam. Paralēli biju izvietojis sludinājumu, ka meklējam papildspēkus projekta realizēšanai. Tā mēs satikām Danielu, kurš pašlaik studē Jelgavas tehnikumā, izstrādā mājaslapas, kā arī paralēli studijām turpina sevi pilnveidot IT nozarē," skaidro Ņikita.

Projekta izstrādes sākumā mums daudz kas bija jauns un nezināms. TSI eksperti, īpaši mūsu mentors – TSI Pētniecības administrācijas daļas vadītājs Vladimirs Petrovs – palīdzēja izstrādāt projekta posmus un sagādāt visus nepieciešamos materiālus darba izstrādei. Sapratām, ka šī būs laba sinerģija, iegūsim visas nepieciešamās zināšanas un atbalstu veiksmīgai projekta realizācijai. Viennozīmīgi, tieši TSI ekspertu un pētniecības daļas personāla atsaucība un atbalsts visa projekta laikā palīdzēja to izveidot veiksmīgu un apjomīgu tik īsā laika periodā," par savu lēmumu pieteikties "iDEAHUB" programmai stāsta Ņikita.

Jautājot, kāpēc jaunieši izvēlējās veidot platformu tieši dzelzceļa apkopes darbiniekiem dzelzceļa apkopes datu uzglabāšanai un analīzei, Ņikita skaidro: "Mūsu reģionā dzelzceļš ir tas, kas šobrīd attīstās, piemēram, "Rail Baltica" ienākšana dzelzceļa tīklā, kā arī Latvija šobrīd plāno pāriet uz Eiropas standartu – 1435 milimetru platuma dzelzceļu. Uzskatām, ka mūsu inovācija ir svarīga, lai attīstītu un integrētu jaunus, modernus veidus tās attīstībā. Šobrīd Latvijas dzelzceļš ir ar zemu digitalizācijas pakāpi. Mūsu galvenais mērķis ir to uzlabot, radot jaunu rīku, ar kuru spētu padarīt dzelzceļa apkopi daudz ērtāku, drošāku un ar pārskatāmāku infrastruktūru. Šo iemeslu dēļ esam izstrādājuši risinājumu, kas palīdz centralizēti pārvaldīt dzelzceļu."

Pagaidām šī vēl nav mobila lietotne, bet gan rīks interneta platformā. Jaunieši neizslēdz iespēju nākotnē attīstīt rīku mobilajām platformām.

Ņikita stāsta, ka lai gan arī mākslīgais intelekts šeit tiek pielietots un izmantots, tā nav pati galvenā projekta sastāvdaļa: "Manuprāt, mākslīgā intelekta pielietojums mūsu projektā ir kā ķirsītis uz kūkas, kas tam visam piešķir vēl plašāku spēju operatīvi un kvalitatīvi noteikt dzelzceļa stāvokli, nodrošinot digitālās datu plūsmas. Savu projektu redzam kā veidu, kas aizstāj standarta dzelzceļa apkopes metodes, kad visi dati tiek digitalizēti un ir pārskatāmi ērtā vietā un laikā. Šāda rīka ieviešana mazina riskus, palīdz dzelzceļu padarīt efektīvāku arī cilvēku resursu ziņā, kā arī mums ir reāls pierādījums tam, kur un kādā laikā konkrētais dzelzceļa apkopes darbinieks ir bijis, kāda veida bojājumi ir noteiktajā dzelzceļa posmā, tādējādi, spējot tos novērst ātrāk un efektīvāk."

Sistēmu būtu iespējams arī pielāgot konkrētām klientu vajadzībām, ja tas kādreiz nākotnē būtu nepieciešams: "Šī platforma ir unikāla ar to, ka tā ir radīta specifiski un tieši tikai dzelzceļiem. Tas ir nišas produkts. Atšķirībā no "ArcGIS" programmas, kura tiek pielietota citos dzelzceļu projektos, mūsu izstrādātā programma nav sarežģīta, to var ļoti ērti izmantot un pielietot ikviens darbinieks jebkāda veida dzelzceļa projektam un to prasībām – tā savu darbu veic labi un kvalitatīvi."

Jautājot, vai jaunieši plāno nākotnē projektu attīstīt arī plašākā mērogā, padarot to pieejamu arī Baltijā un citviet Eiropā, Ņikita saka: "Mēs vēlamies attīstīt šo dzelzceļa platformu Eiropas līmenī, koncentrējoties tieši uz Baltijas reģionu, it īpaši kravu pārvadājumos. Līdz ar to mums ir jāattīsta nākotnes paaudzes risinājumi, kas palīdz pārvaldīt dzelzceļu, to digitalizējot. Kopā ar TSI pārstāvjiem esam sapratuši, ka šai lietotnei ir arī plašāks pielietojums loģistikas nozarē. Nākotnē šo rīku varētu pielāgot un izmantot ne tikai dzelzceļa apkalpošanā, bet arī citās transporta nozarēs, jo šis risinājums pēc būtības der jebkādas infrastruktūras pārvaldei, kurā vienlaicīgi jāuzrauga lielas platības un jāapstrādā milzīgs datu apjoms. Tāpēc šī platforma varētu ļoti ātri tikt pārtaisīta par citu produktu."

Studenti ļoti novērtē TSI sniegto atbalstu kontaktu un investoru piesaistē, kā arī nenoliedz, ka noteikti pavisam drīz šī izstrādātā platforma tiks pielietota reālajā vidē.

Jautājot, ko Ņikita ieteiktu tiem jauniešiem, kuri vēl šaubās par savas idejas realizēšanu un pieteikšanos "iDEAHUB" projektam, viņš smaidot saka: "Viss šis process ir diezgan neticams, ja uz to paskatās no malas. Uztaisīt tik apjomīgu dzelzceļa platformu bija grūti, taču mēs sešu mēnešu laikā izveidojām ne tikai prototipu, bet arī reāli gatavu lietotni, kuru var izmantot jau šodien. No sākuma visu zīmējām uz papīra, likām visu kopā, bija arī situācija, kad "nobruka" serveris un pazuda visa ievāktā informācija. Studējam un strādājam, tāpēc šim darbam bieži vien veltījām vakarus un naktis. Sazvanīties ar grupas biedriem trijos naktī kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Neskatoties uz to, ar sniegto TSI ekspertu un mentoru atbalstu esam veiksmīgi izstrādājuši nišas projektu dzelzceļam. Pats projekta izstrādes process man paliks atmiņā kā ļoti pozitīvs un aizraujošs. Mans galvenais mērķis nav naudas balva, bet gan pieredze un pašizaugsme, kuru sniedza "iDEAHUB"."