Simulētās slimnīcas galvenais uzdevums ir klīnisko prasmju attīstība drošā vidē. Kā uzsver MITC direktore Ieva Šlēziņa, augstskolā īstenotā simulācijā balstītā izglītība ir vērsta uz pacientu drošību un veselības aprūpes kvalitāti. Topošie ārsti un māsas izglītojas četros secīgos posmos: teorētiskās lekcijās, praktiskās nodarbībās, tāda veida prakse kā simulētā slimnīca un tikai tad darbs ar pacientiem reālā vidē.
"Simulētajā slimnīcā "strādā" trešā studiju gada studenti. Līdz šim viņi apguvuši daudz no teorijas, kā arī atsevišķas klīniskās prasmes, piemēram, intravenozu medikamentu ievadīšanu, defibrilatora izmantošanu vai urīnpūšļa kateterizāciju. Taču viņi to nav praktizējuši kopumā, kā tas būs reālajā dzīvē. Ja salīdzinām ar ko ikdienišķu, tad tas ir kā ar salātu gatavošanu – līdz darbam simulētajā slimnīcā studenti ir iepazinušies ar recepti un katrs savā nodabā pamēģinājuši sagriezt vienu sastāvdaļu. Nu sākas kopdarbs, kam jānoved pie rezultāta," stāsta Madara Blumberga. Būdama ne vien MITC simulācijā balstītas izglītības attīstības vadītāja, bet arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprūpes māsa, Madara radusi lietas skaidrot vienkārši.
Studentiem projekts palīdz ne tikai uzlabot konkrētas medicīniskās zināšanas un prasmes, bet arī darbu komandā un komunikāciju slimnīcas vidē – gan ar improvizētiem kolēģiem, gan pacientiem un pat viņu radiniekiem.
Papildus studentiem jāstrādā arī ar ārstniecības un aprūpes procesu dokumentāciju – jāpilda laboratorijas nosūtījumi, jāizvērtē pacienti pēc noteiktām riska skalām, kā arī jādokumentē, ja notikusi nejauša saduršanās ar asiem priekšmetiem vai kādam pacientam ievadīta nepareiza medikamentu deva. Dienas laikā tiek atvēlēts laiks arī pārrunām ar mentoriem par pieredzēto, tiek analizētas situācijas, kuras turpmāk būtu novēršamas vai risināmas citādi. Tādējādi jau studiju laikā tiek iedzīvināta pacientu un ārstniecības personu drošības kultūra.
Lai topošie mediķi māsu praksi varētu iziet simulētajā slimnīcā, MITC kolēģi iegulda vērienīgu darbu. Scenāriju izplānošana, improvizēto medikamentu, mākslīgo asiņu, urīna un pat fēču izgatavošana, simulēto palātu un slimnīcas vides iekārtošana, mākslīgo brūču izveide, aparatūras uzstādīšana – tas viss prasa RSU simulāciju instruktoru, klīnisko simulāciju speciālistu un laborantu, kā arī medicīnas inženieru un citu speciālistu iesaisti. "Stundas nenoliedzami ir garas, bet šis ir viens no tiem projektiem, kas sniedz tūlītēju un lielu gandarījumu. Projekta gaitā studentiem jāmācās strādāt komandā, savā starpā dalīt atbildību un prioritizēt darbus, darīt vairākas lietas vienlaikus. Scenārijos iekļautas arī ārkārtas situācijas, lai studenti būtu gatavi krīzes situācijām, piemēram, tiek izspēlēta pacienta veselības stāvokļa strauja pasliktināšanās un reanimācijas pasākumu īstenošana nodaļas apstākļos, savukārt citā palātā tiek konstatēta paliatīva pacienta nāves iestāšanās un jāveic tālākās darbības. Projekta noslēgumā jaunieši nāk klāt un saka lielu paldies par šo treniņu drošā un uzraudzītā vidē, kur var kļūdīties un mācīties, nenodarot nevienam pāri," stāsta Šlēziņa.