Ne rokkoncerts, ne NASA. Kas spīdināja lāzerstarus debesīs virs Havaju salām

Teleskops, kas atrodas Havaju salu augstākajā virsotnē līdzās vairākiem citiem, fiksēja šos vienu pēc otra secīgi uzplaiksnījušos lāzerstarus 28. janvārī. Astronomiem visai ātri bija skaidrs, ka avots ir kāds mākslīgais pavadonis Zemes orbītā.

Sākumā domāts, ka tas ir NASA satelīt "ICESat-2". Šis pavadonis raida lāzerstarus, lai mērītu ledus biezumu jūrās, ledājos un arī mērītu mežu masīvu lapotņu biezumu.

Nedēļu vēlāk NAOJ tomēr atzina, ka tas nav "ICESat-2". To apstiprināja arī par satelītu atbildīgie no NASA. Pareizi jau bija secināts, ka lāzerstari nāk no satelīta. Taču trajektorijas simulācijas lika secināt, ka visticamākais šī gaismu šova autors ir Ķīnas, ne ASV pavadonis. 2022. gada aprīlī arī Ķīna orbītā nosūtījusi pavadoni ar līdzīgu instrumentu komplektu, kāds ir "ICESat-2".

Ķīniešu satelītu sauc "Daqi-1", un tas mēra gan oglekļa koncentrāciju Zemes atmosfērā, gan cieto daļiņu piesārņojumu. To satelīts paveic, izmantojot LIDAR ("laser imaging, detection and ranging) tehnoloģijas. Šī metode ir lielisks rīks dažādiem nolūkiem. Tostarp ar LIDAR var no gaisa ieraudzīt, kas notiek zem biezas mūžamežu lapotnes. Pavisam nesen zinātnieki tā atklāja plašas maiju apmetnes 1700 kvadrātkilometru platībā.

Veicot oglekļa mērījumus, pavadoņi izmanto specifiska viļņa garuma (1572 nanometru viļņus) lāzerstarus. Tāpat "Daqi-1" var noteikt arī daļiņu ar izmēru līdz 2,5 mikrometriem koncentrāciju atmosfērā jeb vienkārši – gaisa piesārņojumu, ko veido tādas gāzes kā slāpekļa dioksīds un sēra dioksīds.

Visticamāk, šādi lāzeršovi teleskopu kamerās nonāks ne pēdējo reizi – Ķīna plāno vēl vairāku šādu satelītu palaišanu, lai monitorētu siltumnīcefektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā.