Atceroties Čeļabinskas meteorīta eksploziju, kas ir lielākais šāda veida notikums pēdējo simts gadu laikā, Latvijas Astronomijas biedrība un Meteorītu muzejs rīkos vairākus izglītojošus seansus 18., 19., 25. un 26. februārī, "Delfi" informēja muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.
Pirms desmit gadiem, 2013. gada 15. februāra rītā pulksten 4.20 pēc pasaules laika (pulksten 6.20 pēc Latvijas laika) apmēram 20 metru liels un iepriekš nepiefiksēts asteroīds ielidoja Zemes atmosfērā. Saule bija jau uzlēkusi. Debesīs pēkšņi parādījās liela, lidojoša ugunsbumba, kuras spožums maksimumā bija daudzkārt lielāks nekā Saulei, bet kopējā detonācijas enerģija līdzinājās apmēram 30 Hirosimas atombumbu ekvivalentam. Galvenais sprādziens notika atmosfērā gandrīz 30 kilometru augstumā, bet triecienvilnī savainojumus guva vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku, lielākoties no izsisto logu stiklu lauskām. Iepriekš vēl lielāku kosmisko katastrofu nesenajā vēsturē Zeme piedzīvoja 1908. gada 30. jūnijā Tunguskā, kur sprādziena rezultātā tika iznīcināts mežs vairāk nekā divtūkstoš kvadrātkilometru platībā.
Atceroties šos notikumus, Rīgā Meteorītu muzejā 18., 19. un 25., 26. februārī tiek organizēti vairāki īpaši "Pēdējās simtgades lielākās kosmiskās katastrofas" seansi. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, tad interesentiem noteikti jāveic iepriekšēja vietas rezervācija.