Meteorītu muzeja pasākumos atskatīsies uz pēdējās simtgades lielāko kosmisko katastrofu

Pirms desmit gadiem, 2013. gada 15. februāra rītā pulksten 4.20 pēc pasaules laika (pulksten 6.20 pēc Latvijas laika) apmēram 20 metru liels un iepriekš nepiefiksēts asteroīds ielidoja Zemes atmosfērā. Saule bija jau uzlēkusi. Debesīs pēkšņi parādījās liela, lidojoša ugunsbumba, kuras spožums maksimumā bija daudzkārt lielāks nekā Saulei, bet kopējā detonācijas enerģija līdzinājās apmēram 30 Hirosimas atombumbu ekvivalentam. Galvenais sprādziens notika atmosfērā gandrīz 30 kilometru augstumā, bet triecienvilnī savainojumus guva vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku, lielākoties no izsisto logu stiklu lauskām. Iepriekš vēl lielāku kosmisko katastrofu nesenajā vēsturē Zeme piedzīvoja 1908. gada 30. jūnijā Tunguskā, kur sprādziena rezultātā tika iznīcināts mežs vairāk nekā divtūkstoš kvadrātkilometru platībā.

Atceroties šos notikumus, Rīgā Meteorītu muzejā 18., 19. un 25., 26. februārī tiek organizēti vairāki īpaši "Pēdējās simtgades lielākās kosmiskās katastrofas" seansi. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, tad interesentiem noteikti jāveic iepriekšēja vietas rezervācija.

Šogad Meteorītu muzeja kolekciju ir papildinājis jauns īpašs simbolisks eksponāts – logu stikla lauska, kas radusies Čeļabinskas meteorīta sprādziena triecienviļņa rezultātā. Muzeja seansā aplūkojami būs arī nokritušā Čeļabinskas meteorīta fragmenti un daudzi citi pasaules meteorītikas dārgumi, kā arī būs iespējams uzzināt par citām kosmiskām katastrofām un sadursmēm.

Tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā Čeļabinskas katastrofa aizvadīta bez letāliem iznākumiem. Šis notikums skaidri nodemonstrēja būtiskus asteroīdu draudus Zemei un cilvēcei, kļūstot par ietekmīgāko meteorīta krišanas gadījumu jaunāko laiku vēsturē. Šādas un pat vēl lielākas kosmiskās katastrofas ir notikušas arī iepriekš, un tas ir tikai laika jautājums, kad atkal kāds asteroīds apdraudēs Zemi. Vai mēs varam izbēgt no dinozauru likteņa, kuru beigas ievadīja sadursme ar apmēram 10 kilometrus lielu asteroīdu pirms nepilniem 66 miljoniem gadu? Tagad pasaulē ir izveidojusies Asteroīdu dienas kustība, kuras mērķi ir sekmēt kosmisko draudu novēršanu un izglītot sabiedrību, it īpaši jaunatni un politisko lēmumu pieņēmējus.

Pavisam nesen, šī gada 13. februārī, ungāru astronoms Kristians Sarneckijs atklāja asteroīdu "2023 CX1". Dažas stundas vēlāk notika sadursme ar Zemi, un Eiropas debesīs tika novērots spožs bolīds.

Šoreiz meteoroīds bija apmēram vienu metru liels. 15. februārī Piejūras Sēnā, Francijā, tika atrasts akmens meteorīta fragments, bet citu atlūzu meklēšana vēl turpinās. Šī bija tikai septītā reize vēsturē, kad izdevās nelielu asteroīdu atklāt kosmosā vēl pirms sadursmes ar Zemi. Sarneckijs var lepoties, ka ir divu šādu asteroīdu atklājējs. Pirmos trīs no šiem septiņiem asteroīdiem izdevās atklāt astronomam Ričardam Kovaļskim, strādājot Arizonas observatorijā. Pirmo reizi tas notika pirms 15 gadiem, 2008. gada oktobrī.

Arī Latvijā notiek aktīva asteroīdu izpēte. Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Baldones Astrofizikālajā observatorijā ir atklāti vairāki jauni asteroīdi. Tagad daļa no tiem ir nosaukti ar Latviju saistītos vārdos. Savukārt Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" tiek veikti pētījumi Zemes kosmiskās drošības jomā. Meteorītu muzejā tiek veikta meteorītu izpēte.

Jāatgādina, ka 2022. gada 26. septembrī cilvēce pierādīja, ka tās rīcībā ir rīki, lai šādu potenciāli katastrofālu sadursmi nākotnē novērstu. NASA misija DART pierādīja, ka iespējams izmainīt asteroīda trajektoriju.

Joprojām notiek rezultātu datu precizēšana, bet ir skaidrs, ka eksperimenta mērķi pilnībā tika sasniegti. Paredzēts, ka 2024. gada oktobrī startēs Eiropas Kosmosa aģentūras HERA misija, kas tālāk detalizēti pētīs ilgtermiņā radīto ietekmi. Vai šie pētījumi palīdzēs mums izglābties no kosmosa briesmām? Vairāk par to varēs uzzināt Meteorītu muzeja seansos.