Degsme un aizrautība, kas virza uz priekšu zinātni. Cietvielu fizikas institūtam – 45

Tas ir viens no senākajiem fizikas pētījumu centriem Latvijā un kopš dibināšanas mainījies līdzi laikam. Ja sākumā galvenie zinātniskā darba virzieni bija jonu kristālu, stiklveida materiālu, segnetoelektrisko materiālu un amorfo pusvadītāju fundamentālie pētījumi, mēraparatūras izstrāde cietvielu fizikas eksperimentu automatizācijai, tad šobrīd galvenie un starptautiski nozīmīgie pētījumu virzieni ir fotonika, plānās kārtiņas, maza izmēra struktūras un sensori, enerģētika, kā arī medicīnas tehnoloģijas un mikrofluīdika.

Lai arī Latvijā aktīvi pētījumi cietvielu fizikā notika jau pēc Otrā pasaules kara, par CFI pirmsākumiem uzskatāma 1960. gadā LU (tolaik – Latvijas Valsts Universitātē (LVU)) izveidotā Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorija un 1968. gadā izveidotā Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas problēmu laboratorija. Sākotnēji tās abas atradās LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, taču, ievērojami pieaugot zinātnisko darbinieku un studentu skaitam, telpas kļuva par šauru. Radās iecere uzbūvēt atsevišķu laboratoriju korpusu, kur tiktu izvietotas abas laboratorijas, kā arī Pusvadītāju fizikas katedra. Rezultātā 1975. gadā Ķengaragā, Daugavas krastā, tika uzcelts laboratoriju korpuss – "Mācību un zinātniskais komplekss". Uz tā bāzes 1978. gada 24. februārī tika dibināts LVU zinātniski pētnieciskais Cietvielu fizikas institūts.

Vislielāko modernizāciju LU CFI ir piedzīvojis tieši pēdējo piecu gadu laikā, kopš institūtā tiek realizēts lielākais jebkad īstenotais projekts CAMART². Tā mērķis ir kopā ar projekta partneriem, pasaules līmeņa ekspertiem inovāciju un tehnoloģiju pārneses jomā – Zviedrijas Karalisko tehnoloģiju institūtu (KTH) un Zviedrijas pētniecisko institūtu konsorciju (RISE) – izveidot CFI par nozīmīgu moderno materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centru ne vien Latvijas, bet arī Baltijas jūras reģiona mērogā. Kopīgā darbā izveidotais materiālzinātņu centrs ir atzīts starptautiskajā pētniecības un inovāciju vidē, kā arī sekmīgi sadarbojas ar dažādiem industrijas pārstāvjiem.

CAMART² sākts 2017. gadā, un visas ar infrastruktūras pilnveidošanu saistītās aktivitātes tika pabeigtas 2021. gada jūnija beigās. CAMART² ietvaros tika izveidots nanotehnoloģiju centrs ar 4–8 ISO klases tīrtelpām, rekonstruēts institūta augšējais stāvs un vairākas laboratorijas, lai LU CFI zinātnieki savus starptautiski nozīmīgos pētījumus un eksperimentus varētu veikt mūsdienīgās un pievilcīgās telpās. Tāpat projekta laikā tika reorganizētas esošās un izveidotas jaunas laboratorijas, kuras aprīkotas ar jaunākās paaudzes pasaules klases iekārtām. Pētniekiem, studentiem un industrijas vajadzībām pieejamas atvērtā tipa (open access) laboratorijas.

Patlaban LU CFI strādā ap 100 augsti kvalificētu zinātņu doktoru, veicot starptautiski konkurētspējīgus pētījumus, izglītojot studentus un piedāvājot inovatīvus pētnieciskos risinājumus rūpnieciskajām vajadzībām.