Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ķīmijas laboratorijās Rihards Seržāns pirmoreiz nonāca pirms astoņiem gadiem, vēl būdams skolēns. Savu nākamo alma mater viņš neiepazina kā lielākā daļa vidusskolēnu – atvērto durvju dienu pasākumos vai sagatavošanas kursos. Pateicoties Eiropas Eksperimentālo zinātņu olimpiādei (agrāk pazīstama kā Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiāde), viņa iepazīšanās ar savu nākamo augstskolu bija ļoti taustāma un iedvesmojoša – caur laboratorijās veiktiem praktiskajiem darbiem un eksperimentiem ķīmijā, fizikā un bioloģijā. Lai gan tālāk par nacionālo finālu Rihards ne 9., ne 10. klasē netika, viņš saka – šī pieredze daudz mācījusi par teorijas praktisko pielietojumu dzīvē, kā arī to, ka precizitātei vēlams iet roku rokā ar tempu. Šīs atziņa Rihardam noder arī šībrīža kurpēs, jau ceturto gadu studējot medicīnu.
Iespēja sevi attīstīt
Līdz Eiropas līmeņa olimpiādei Rihards nonāca likumsakarīgi. Viņš bija no tiem skolēniem, kam patīk izaicinājumi un kurus skolotāji labprāt virza uz olimpiādēm – bioloģijas, matemātikas, ekonomikas. "Standartu izpilda praktiski jebkurš, bet tas, kas tevi atšķir no pelēkās masas, ir papildu izdarītais. Jebkurā brīdī, kad var kaut ko padarīt papildus, tas jāizmanto, jo tā ir iespēja sevi attīstīt," viņš stāsta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
