Noder gan studijās, gan dzīvē. Riharda Seržāna pieredze eksperimentālo zinātņu olimpiādē

Līdz Eiropas līmeņa olimpiādei Rihards nonāca likumsakarīgi. Viņš bija no tiem skolēniem, kam patīk izaicinājumi un kurus skolotāji labprāt virza uz olimpiādēm – bioloģijas, matemātikas, ekonomikas. "Standartu izpilda praktiski jebkurš, bet tas, kas tevi atšķir no pelēkās masas, ir papildu izdarītais. Jebkurā brīdī, kad var kaut ko padarīt papildus, tas jāizmanto, jo tā ir iespēja sevi attīstīt," viņš stāsta.

Kā daudzi aktīvi Jelgavas skolēni, arī viņš piedalījās nodarbību mērķprogrammā – Junioru Universitātē –, kuras paspārnē vairākus gadus noritēja Jelgavas jauniešu gatavošanās EEZO nacionālajai atlasei. Junioru Universitāte pamatskolu jauniešiem rīkoja regulāras nodarbības matemātikā un dabaszinātnēs ar mērķi veicināt interesi un uzlabot prasmes eksaktajos priekšmetos. Šo kā ļoti vērtīgu projektu vērtē RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docētājs, EEZO līdzorganizators Mihails Haļitovs: "Junioru Universitātes devums varbūt nebija jūtams tūlītēji, bet pēc gadiem redzam, ka daudz vairāk Jelgavas pilsētas jauniešu ir izvēlējušies studēt eksaktās zinātnes un medicīnu, lielāka un sekmīgāka ir dalība dažādās olimpiādēs. Domāju, zināmi pamati arī Riharda gaitās un karjeras izvēlē ielikti tieši šajās aktivitātēs."

Līdzīgi kā šobrīd, arī 2015. un 2016. gadā, kad olimpiādē startēja Rihards, uzdevumi bija visai apjomīgi un darbietilpīgi. To gadu olimpiāžu organizatoriem Rihards palicis prātā kā ļoti mērķtiecīgs, nosvērts, akurāts un uzcītīgs jaunietis, kurš savus darbus nesasteidza un vienmēr centās izpildīt precīzi. "Tās ir prasmes, kas šobrīd, esot ceļā uz ārsta profesiju, noteikti ir ļoti noderīgas," nosaka Haļitovs.

Vienā no gadiem olimpiādē bija jāveic riboflavīna šķīduma spektrofotometriskā analīze, bet otrā – jāiegūst kalcija karbonāts. Vislabāk no EEZO nacionālās olimpiādes pieredzes Rihardam prātā palikusi titrēšana, kuru viņš veicis tik rūpīgi un precīzi, ka beigās nedaudz pietrūcis laika. "Olimpiādes pieredze man palīdzēja attīstīt punktualitāti, bet vienlaikus lika saprast, ka tai jāiet roku rokā ar ātrumu. Šī atziņa noder gan ķīmijas eksperimentos, gan medicīnas studijās kopumā, gan arī dzīvē. Teiciens, ka septiņreiz jānomēra un vienreiz jānogriež, olimpiādē noteikti nav vietā," viņš smejas.

Toties pēcāk, kad piedalījies RSU sagatavošanas kursos ķīmijā, Rihards tik precīzi un veikli veicis titrēšanas uzdevumu, ka viņa darbs stādīts par piemēru citiem. Arī pirmajā studiju gadā, kad ķīmijas kursā viens no laboratorijas darbiem bijis teju identisks olimpiādes uzdevumam, Rihards to veicis spīdoši.

Izaicinājumi Rihardu turpinājuši vilināt arī pēc iestāšanās RSU Medicīnas fakultātē, kur studijas pašas par sevi ir viens liels izaicinājums. Papildus mācībām Rihards bijis gan RSU Studējošo pašpārvaldes (RSU SP) akadēmiskā virziena vadītājs, gan Medicīnisko simulāciju studentu zinātniskā pulciņa vadītājs, bet šogad ir iesaistīts 27.-28. martā gaidāmās RSU studentu starptautiskās zinātniskās konferences "Health and Social Sciences" rīkošanā. Augstskolā mēdz teikt, ka tie, kas iesaistījušies pašpārvaldē, pēc tam ir spējīgi paveikt jebko. "RSU SP darbojoties, ir tik daudz jāspēj paveikt vienlaikus, ka pierodi pie teju jebkāda darba apjoma. Turklāt šī pieredze atver tik daudz durvju, krietni paplašina kontaktu loku, iemāca plānot laiku, attīsta lietišķo valodu," uzskaita Rihards.

Vaicāti par lielākajiem ieguvumiem no starptautiskas olimpiādes pieredzes, gan Rihards, gan Haļitovs norāda, ka jaunieši šādi uzlabo spējas zināšanas pārnest uz praksi, darboties sev neierastā vidē, veikt eksperimentus un pētīt objektus, ar ko līdz tam, iespējams, nav sastapušies. "Olimpiādes pieredze noteikti palīdz organizēt savu darbu gan individuāli, gan komandā, kā arī analizēt iegūtos datus un izdarīt secinājumus, balstoties uz praktiskajiem rezultātiem," piebilst Haļitovs.

Kopā ar kolēģiem viņš ir viens no organizatoriem arī šī gada EEZO nacionālajai atlasei, un, tā kā Latvijai šogad ticis gods organizēt arī starptautisko olimpiādi, tad Haļitovs ir iesaistīts arī tās tapšanā. Tikko no sākotnējiem 195 skolēniem no 56 Latvijas skolām atlasīti 12 jaunieši, kuri patlaban turpina gatavošanos, lai divās komandās pārstāvētu Latviju Eiropas līmeņa olimpiādē, kas notiks no 29. aprīļa līdz 5. maijam Latvijā. To rīko RSU sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru.