Cilvēki slimo, jo ārsti ir nošķirti no pacientiem  (4)

Kā plānojat izmantot platformu, kas jums kā galvenajam runātājam sniegta RSU "Zinātnes nedēļā"?

Jocīgi, ka minējāt vārdu "platforma", jo tieši to es vēlos uzsvērt. Mēs pašlaik esam pietuvojušies brīdim, kad veselības aprūpe tiks pārvietota uz vienotas platformas slimnīcas, valsts un arī globālā līmenī.

Centīšos paskaidrot, kā mēs varam virzīties no aprūpes sistēmas, kurā mēs gandrīz neko nezinām par saviem pacientiem, uz tādu aprūpes sistēmu, kas ir vienmēr gatavībā un spēj darboties 24/7 režīmā. Šī sistēma ir orientēta uz pacientu izārstēšanu, un tai ir arī daudz lielākas iespējas prognozēt slimības gaitu un novērst to rašanos. Paradīšu to, kā platformā esošos defragmentētos, pieejamos veselības aprūpes datus iespējams izmantot, lai pacientiem būtu laba veselība visa mūža garumā.

Ko tas nozīmēs praktiski indviduālā līmenī?

Manuprāt, runa nav tikai par indivīdiem. Centīšos uzsvērt, ka šāda inovatīva domāšanas veida iniciēšana ir nācijas vai slimnīcas spēkos. No slimnīcas vai valsts skatpunkta raugoties, kā jums šķiet, cik daudz informācijas ir pieejams par pacientu? Visi pacientu dati atrodas izolētās datu glabātavās, vai ne? Tās nav savstarpēji savienotas. Es parādīšu vairākus piemērus, kur, apvienojot divas datu glabātavas, jūs pēkšņi iegūstat jaunas atziņas, kas nozīmē iespēju kļūt labākam ārstam, labākam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam.

Kā tas veicinās ārsta un pacienta attiecību uzlabošanos?

Kāpēc cilvēki slimo? Tāpēc, ka mēs, ārsti, esam atšķirti no saviem pacientiem. Ja nosūtu sūtījumu no savas dzīvesvietas Antverpenē uz Latviju, es varu izsekot šo sūtījumu ik pēc piecām minūtēm sūtījumu piegādātāja tīmekļa vietnē. Man tas šķiet normāli, bet mans pacients, kas sirgst ar vēzi vai sirds un asinsvadu slimībām, atrodas bez ārsta uzraudzības 8750 stundas gadā. Viņš nav piesaistīts slimnīcai vai aprūpes sniedzējam. Tāpēc nepieciešamas digitālās tehnoloģijas. Tās palīdzēs mums, medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī valstīm, valdībām būt klātesošiem mūsu pacientu dzīvēs, turklāt šajā procesā mēs paši būsim ieguvēji.

Vai varat nosaukt kādu piemēru?

Piemēram, man ir glutēna nepanesamība. Veikalā man jāuzliek brilles un jāizlasa sīkais drukātais uzraksts uz katra produkta, lai pārliecinātos, ka tā sastāvā nav glutēna. Nākotnē, ko es ieskicēju, manā tiešsaistes medicīniskajā dokumentācijā varēs redzēt, ka man ir glutēna nepanesamība, un manam pārdevējam šī informācija būs pieejama. No tā brīža pie sava pārdevēja vairs nevarēšu iegādāties atsevišķus produktus. Tas būtu diezgan iepriecinošs pakalpojums, kura pamatā ir pārslēgšanās uz noteiktu datu ieguves punktu.

Savās prezentācijās jūs lietojat vārdu "prieks". Ko tas jums nozīmē šajā kontekstā?

Mēs esam ieviesuši metodoloģiju, ko saucam par "delight thinking" jeb "prieka domāšanu".
Tā ir pieredzes radīšana veselības aprūpes jomā, kas savā ziņā līdzinās maģijai, bet tomēr šī pieredze ir reāla. Tā balstās uz to, ka mediķiem un valdībām tiek piedāvātas lietas, par kuru eksistenci viņiem nebija nojausmas.

Mēģināšu to izskaidrot citiem vārdiem. Esmu uzrakstījis dzimšanas dienas vēlmju sarakstu. Ja saņemšu dāvanu, kura minēta sarakstā, būšu ļoti priecīgs. Savukārt, ja saņemšu kādu negaidītu dāvanu, priecāšos vēl vairāk. Tas pats var notikt arī veselības aprūpes jomā. Ja jūs – valsts, ārsts, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, medmāsa vai aprūpētājs – sniedzat man tādu pieredzi, par kuru es nenojautu, ka man tā ir nepieciešama, vai neapjautu, ka to vēlos, tā mēs liksim pasaulei griezties.

Šķiet, tas uzlabotu cilvēcisko saikni starp pacientu un ārstu, ja pacienti justos vairāk pamanīti un saprasti.

Neapšaubāmi. Minēšu vēl vienu piemēru. Daudziem cilvēkiem mājās ir svari, ar kuriem iespējams noteikt cilvēka svaru. Viens no galvenajiem svaru ražotājiem pagājušajā gadā svariem pievienoja API, tādējādi nodrošinot iespēju augšupielādēt informāciju par svaru savas klīnikas medicīniskajā dokumentācijā. Pēkšņi tas kļūst par pagrieziena punktu. Ārsti var apgalvot: "Tagad es uzticos šiem datiem un varu tos izmantot, lai sniegtu pacientam norādes." Diabēta slimnieku gadījumā varu izmantot šo informāciju par cilvēka svaru, lai izstrādātu nelielu programmu ēšanas paradumu mainīšanai. Tas nenotiktu, ja ārsts neuzticētos, ka reālajā pasaulē iegūtie dati var būt pieejami un izmantojami veselības aprūpes nodrošināšanai. To darīs pieminētā platforma. Tikai tad aplis noslēgsies: ja man būs iespēja apvienot no slimnīcas saņemto informāciju ar reālajā pasaulē iegūtajiem datiem, tad varēsim pārliecināties, ka šis datu kopums sniedz mums iespējas un nodrošina daudzus pakalpojumu, lai cilvēki būtu veselīgi.

Lūdzu, kādu piemēru no prakses!

Multiplās sklerozes vai Parkinsona slimības pacienti staigāšanas laikā kādā brīdī mēdz sastingt. Viņu solis būtībā bloķējas, un šie pacienti tiek stigmatizēti, jo apkārtējie tam pievērš uzmanību. Tagad ir pieejama digitālā terapija – pacienta apavā tiek ievietots neliels sensors, kas mēra gaitu. Šis sensors spēj prognozēt, kad šī sastingšana var notikt. Tas ir savienots ar pacientu "Spotify" kontu, un brīdī, kad šis sastinguma mirklis tuvojas, mūzika sāk skanēt skaļāk. Tādējādi pacienti spēj pārvarēt šo brīdi un turpināt staigāt normāli. Ar šo es nevaru pacientu izārstēt, toties spēju destigmatizēt šīs slimības. Pacients vienmēr atgriezīsies pie šāda ārsta, jo viņš ir pierādījis, ka turpinās izzināt vēl neapgūto.

Ja es esmu ārsts vai students, kuru patiesi uzrunā jūsu idejas, vai es kā indivīds varu kaut ko darīt lietas labā? Vai arī man tikai jāgaida, kamēr sistēma mainīsies?

Pirmkārt, cilvēki bieži lieto vārdu "sistēma", bet es neuzskatu, ka tā eksistē. Sistēmu veido cilvēki, vai ne? Tie ir cilvēki, kas gadiem strādā vienveidīgi. Un, starp citu, inovāciju veiksmīga ieviešana veselības aprūpes jomā norisinās vismaz septiņus, bet ļoti bieži pat 17 gadus. Tā ir problēma. Kad saku iepriekš minēto un runāju par nākotni, daudzi ārsti teica: "Redzēsim. Izmaiņas varētu būt pārāk lielas, būs nepieciešams daudz laika, tas būs pārāk dārgi." Tas bija pirms desmit gadiem. Tagad ikreiz, kad prezentēju savas idejas, pie manis vēršas vismaz pieci ārsti un jautā, kā viņi var piedalīties šajā revolūcijā. Un atbilde vienmēr ir viena un tā pati: "Nevajag uzreiz ķerties klāt lielām lietām, bet gan sākt ar mazumiņu."

Mēs izveidojām ļoti vienkāršu tīmekļa vietni, kurā iekļāvām visas pasaules sertificētās digitālās veselības aprūpes lietotnes. Tas nav milzīgs saraksts. Tas nav kā "Google" vai "Apple" lietotņu veikalā, kur pieejamas 130 000 ar fitnesu, labsajūtu un veselību saistītas lietotnes. Mūsu datubāzē ir tikai 300 lietotņu, no kurām puse ir paredzētas ārstiem un pārējās – pacientiem. Ja esat, piemēram, pediatrs, oftalmologs vai sirds un asinsvadu ķirurgs, tad, aplūkojot pieejamās lietotnes, ir skaidrs, kuras varētu būt noderīgas jūsu praksē.

Kāds ir viens no lielākajiem maldīgajiem priekšstatiem par jūsu jomu?

Bieži saņemu jautājumu: "Vai digitālā pieeja padarīs veselības aprūpi mazāk cilvēcīgu?" Manuprāt, gluži pretēji, digitālā vide padarīs veselības aprūpi daudz cilvēcīgāku.

Viens no vismaldīgākajiem priekšstatiem ir tas, ka tehnoloģijas un mākslīgais intelekts aizstās to, ko mēs esam pieraduši darīt paši. Atļaušos iebilst. Piemēram, koronavīrusa pandēmijas laikā es uzdāvināju tēvam skaļruni ar meklētājprogrammu, kas izmanto balss atpazīšanu, ar kuru iespējams noskaidrot, kad būs nākamā tikšanās utt. Šajā gadījumā – lai tēvam atgādinātu par kārtējo medikamentu devu. Tēvam tas šķita jauki, bet viņam tas pārāk nepatika. Viņam negāja pie sirds "Siri" balss. Atklāju kādu tehnoloģiju, ar kuru man divas minūtes jāierunā teksts, un pēc tam, ievadot jebkuru tekstu, tas tiek izrunāts manā balsī. Es to pieslēdzu skaļrunim, un pēkšņi tēvs dzirdēja mani sakām: "Tēti, ir pieci – laiks dzert zāles!" Tas viņam patika! Es nevaru būt viņam blakus, bet tas mani padarīja par labāku cilvēku.

Kas jūs sākotnēji piesaistīja šai jomai?

Mana pasaule pilnībā mainījās, kad pirmo reizi viesojos Ķīnas rietumos un atklāju ļoti senu veselības aprūpes sistēmu. Tai ir vairāk nekā 2500 gadu. Ārsts saņēma samaksu tik ilgi, kamēr viņš uzturēja sava ciemata iedzīvotājus veselus. Tiklīdz kāds cilvēks saslima, ārstam vairs nebija jāmaksā. Mans sapnis – izveidot šādu pasauli.