Aizvēsturiska garša – prezentē laboratorijā audzētu mamuta gaļu

"Vow" mērķis ar šo prezentāciju bija demonstrēt jaunu pieeju laboratorijā audzētas gaļas ražošanā. Jau šobrīd gana daudz uzņēmumu pilnveido tehnoloģijas laboratorijā audzētai gaļai, lai aizvietotu tādus ierastus produktus kā cūkgaļa, liellopa gaļa un vistas gaļa. Taču "Vow" vēlas ne tikai piedāvāt jau ierastās garšas, bet savā formulā ieviest arī šūnas no retākām un neparastākām sugām, radot pavisam jaunus gaļas veidus, vēsta ziņu aģentūra AFP. Līdz šim "Vow" pētījusi jau vairāk nekā 50 sugu potenciālu. To vidū krokodili, alpakas, ķenguri, pāvi, dažādas zivju sugas. Bet kā radīt gaļu no mamuta – dzīvnieka, kas sen izmiris un par ko mums liecības tikai kauliem un daļēji saglabājušamies līķiem, kuri tūkstošgades pavadījuši mūžīgajā sasalumā?

Šo gaļu laboratorijā kultivēja zinātnieki, kuri pirmie mamuta genomā identificēja to DNS sekvenci, kas kodē mamuta mioglobīnu. Mioglobīns ir salikta olbaltumviela (proteīns), kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi. Tas arī palīdz piešķirt gaļai tumši sarkano krāsu un izteiktāku garšu. Tā kā informācija par mamuta mioglobīna DNS bija nepilnīga, "robi" aizpildīti, izmantojot ģenētisko informāciju no mamuta tuvāk dzīvā radinieka – Āfrikas ziloņa.

Starp citu, arī tās kompānijas, kas strādā pie mamutu augšāmcelšanas, izdošanās gadījumā gluži vis neatgrieztu dzīvē 1:1 kopiju senajiem mamutiem. Par šiem gēnu inženierijas brīvdomātājiem un viņu ambīcijām "Campus" jau savulaik rakstīja. Toreiz Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Nils Rostoks skaidroja, ka "runa visdrīzāk ir par ziloni, kas būs tikai līdzīgs mamutam, bet ģenētiski lielākoties tomēr paliks zilonis". Angliski reizēm lieto terminu "mammophant" jeb salikteni no angļu vārdiem "mammoth" un "elephant" jeb "mamuts" un "zilonis". Kā latviski – mamonis vai ziluts?

Ņemot vērā augstāk minēto, arī "Vow" izstrādājums droši vien negaršo identiski kā mamutu gaļa, kuru veiksmīgu medību gadījumā varēja baudīt mūsu senči pirms daudziem gadu tūkstošiem. Un pagaidām to neviens arī neuzzinās. "Es pats to šobrīd neēdīšu, jo neesam šo olbaltumvielu redzējuši 4000 gadu," aģentūrai AFP skaidro viens no projekta zinātniekiem, Kvīnslendas Universitātes Bioinženierijas institūta pētnieks Ernst Volvtangs. Taču tad, kad būtu veiktas drošības pārbaudes un secināts, ka šī olbaltumviela mums nav kaitīga, pētnieks atzina: "Būtu ļoti interesanti uzzināt, kā tā garšo." Laboratorijā audzētās gaļas bumbas gatavošanas procesā aromāts esot bijis līdzīgs tam, kas sajūtams, gatavojot krokodila gaļu.

Šis, protams, ir vairāk publicitātes triks un koncepta paraugdemonstrējums, ne praktiska produkta prezentācija, tomēr sagaidāms, ka laboratorijā audzēta gaļa nākotnē arvien biežāk ienāks mūsu ikdienā. Un kāpēc gan lai dažas no garšām nebūtu arī visnotaļ eksotiskas? Cilvēku gaume ir dažāda un mēdz būt visai dīvaina.

"Vow" pārstāvji norāda, ka mamutu kā pamatu šim projektam izvēlējušies tāpēc, ka tas ir labs simbols – viens no dzīvniekiem, kas izmira klimata pārmaiņu rezultātā. "Mūs gaida līdzīgs liktenis, ja nesāksim saimniekot citādāk," norāda kompānijas līdzdibinātājs Tims Nouksmits. Saskaņā ar ANO datiem, kopš 1960. gadiem gaļas patēriņš globāli ir gandrīz dubultojies, un ap 14,5 procentiem no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām rada gaļas lopu audzēšana. Prognozēts, ka gaļas patēriņš līdz šī gadsimta vidum pieaugs vēl par 70 procentpunktiem, tāpēc zinātnieki arvien vairāk sāk pētīt alternatīvus veidus, kā apvienot cilvēku vēlmi ēst gaļu ar planētai draudzīgu saimniekošanu.