Profesors 100 dienas dzīvos zem ūdens, lai pētītu spiediena ietekmi uz veselību  (1)

"Daudzi no maniem dienesta brāļiem un māsām guva smadzeņu traumas, un vēlējos saprast, kā viņiem labāk palīdzēt," savu motivāciju iestāties universitātē pamatoja Dituri, kura militārā karjera ilga gandrīz trīs desmitgades. "Zināju, ka hiperbārisks (lielāks par normālo) spiediens var uzlabot asinsriti smadzenēs," universitātes mājaslapā publicētajā paziņojumā citēts Dituri, kurš grib noskaidrot, vai ar šādu terapiju var ārstēt smadzeņu traumas.

Un kur gan labāk tikt pie paaugstināta spiediena, ja ne zem ūdens? Tāpēc Dituri 100 dienas uzturēsies nepilnu 10 metru dziļumā mītnē, kas nav hermētiski noslēgta. Piemēram, atomzemūdenēs apkalpes var dzīvot ļoti ilgu laiku, taču tur ir izlīdzināts, normalizēts spiediens. Līdzīgi kā pasažieru lidmašīnu hermētiski noslēgtajos salonos.

Dituri eksperiments sācies jau 1. martā – viņa zemūdens mītne atrodas Floridakīzu (koraļļu salu arhipelāgs Floridas pussalas dienvidos) ūdeņos – tā ir arī tūristiem pieejamā un fantastikas stāstu autora Žila Verna vārdā nosauktā zemūdens mītne "Jule's Undersea Lodge", vienīgā zemūdens viesnīca ASV.

Kā jau minēts, viņa mītne nav hermētiski noslēgta – grīdā ir atvere, un zemūdens nama zemākajā vietā ir ūdens. Pašā mītnē ir gaiss – līdzīgi kā tad, ja pilnā vannā vai izlietnē iegremdējam otrādi apgrieztu glāzi. Taču tas arī nozīmē, ka mītnē ir lielāks spiediens par normālu atmosfēras spiedienu jūras līmenī. Šajā gadījumā apmēram divreiz lielāks. Platības ziņā gan pārāk liela šaurība Dituri nebūs jāpacieš – mītne ir 55 kvadrātmetrus liela, apmēram kā vidēja izmēra divistabu dzīvoklis.
Līdzšnējais rekords ir 73 dienas, ko 2014. gadā uzstādīja divi pētnieki no Tenisī – arī viņi palika šajā pašā mītnē. Dituri 100 dienu projekta laikā apciemos citi pētnieki. Viņš izmēģinās arī dažādas jaunas skrīninga tehnoloģijas, kas ļauj reālā laikā izsekot viņa organisma funkcijām un noteikt, vai nav nepieciešama medicīniska iejaukšanās.

Ilgtermiņa paaugstināta spiediena ietekme uz ķermeni nav ļoti plaši pētīta joma, tāpēc, kaut šis ir vienlaikus arī pasākums publikas uzmanības piesaistīšanai dažādām pētniekam svarīgām problēmām, piemēram, jūras biotopu saudzēšanai, tam būs arī zinātniska nozīme.

Bez paaugstināta spiediena Dituri jārēķinās arī ar samazinātu saules gaismas daudzumu – zemūdens mītnes iluminatorus šajā dziļumā sasniedz uz pusi mazāk saules gaismas. Attiecīgi kritīsies arī D vitamīna līmenis organismā – kā zināms, tam ir būtiska nozīme muskuļu darbībā, kaulu blīvuma uzturēšanā un imūnsistēmas pareizā darbībā. NASA savos eksperimentos, gatavojot astronautus dzīvei slēgtā vidē, secināja, ka D vitamīna līmenis jau pēc 14 zemūdens mītnē pavadītām dienām krities pietiekami daudz, lai negatīvi ietekmētu imūnsistēmas darbību.
Tostarp arī jārēķinās, ka nepietiekamā saules gaisma varētu izjaukt Dituri cirkadiāno ciklu jeb tā dēvēto "iekšējo pulksteni", kas regulē vairākas organisma funkcijas, tostarp arī miega ciklu. Pētījumi liecina, ka jūrniekiem zemūdenēs reizēm pat vairākus mēnešus neizdodas normalizēt miega režīmu.

Cits būtisks aspekts, ar ko jārēķinās gan nirējam, gan astronautiem, ir fizisko aktivitāšu trūkums. Astronauti Starptautiskajā kosmosa stacijā ik dienu vingro vairākas stundas uz mikrogravitācijas apstākļiem speciāli pielāgotiem pretestības trenažieriem, taču pēc vairākiem kosmosā pavadītiem mēnešiem tāpat ir zaudējuši gan muskuļu masu, gan kaulu blīvumu. Arī Dituri iespējas uzturēt normālu fiziskās aktivitātes līmeni būs ierobežotas, kaut paredzams, ka sekas nebūs tik izteiktas kā astronautiem. 55 kvadrātmetri ir vairāk nekā pietiekama telpa, lai varētu veikt, izklupienus, pietupienus un citus spēka vingrinājumus ar savu ķermeņa svaru.
Kas no šīs avantūras sanāks – to uzzināsim jūnijā!