20. maijā Kērnsas lidostas novērošanas kameras fiksēja iespaidīga bolīda eksploziju, kas uz dažiem acumirkļiem nakts debesis virs Kvīnslendas štata Austrālijā izgaismoja zaļgani baltas. Bolīdu eksplozijas Zemes atmosfērā nav pārāk reta parādība, taču bieži vien cilvēku acīm tās iet secen, jo notiek virs okeāna vai citām neapdzīvotām vietām.

Kas īsti ir bolīds? Par bolīdiem dēvē ļoti spožus meteorus, kas, lielā ātrumā traucoties cauri Zemes atmosfērai, vienā brīdī spēji eksplodē ar lielu spēku. Ja šāda eksplozija notiek virs apdzīvotām vietām, tad triecienvilnis var nodarīt postījumus arī uz zemes, piemēram, "izbliežot" ēku logiem stiklus. Labs piemērs ir 2013. gada Čeļabinskas meteors, kas klasificējams kā superbolīds.

Šie bolīdi uz īsu mirkli ir spožāki pat par pilnmēnesi. Ja Mēness redzamais spožums ir ar zvaigžņlielumu apmēram -12,6, tad ļoti spoži bolīdi var sasniegt pat -17 un vairāk. Redzamais spožums (apparent magnitude) raksturo to, cik daudz gaismas no objekta (visbiežāk praksē tā izsaka zvaigžņu un planētu spožumu) nonāk līdz novērotājam. To mēra zvaigžņlielumos un apzīmē ar burtu m. Šī skala ir apgriezti logaritmiska. Tas nozīmē divas lietas – jo ķermenis spožāks, jo mazāks tā zvaigžņlielums, kā arī – katra nākamā kategorija raksturo aptuveni 2,5 reizes spožāku objektu. Otrā zvaigžņlieluma zvaigzne ir 2,5 reizes spožāka par trešā zvaigžņlieluma zvaigzni, un tā tālāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!