Savulaik gan ASV, gan Padomju Savienībā tika veikti dziļurbumi ar mērķi aizsniegties līdz Zemes mantijai. Nevienai neveicās – izrādās, Zemes garoza ir pārāk prāvs un pārāk ciets "rieksts" cilvēka tehnoloģiskajām iespējām. 12 kilometrus dziļais urbums Kolas pussalā aizvien ir dziļākais, cik esam ielūkojušies Zemes dzīlēs. Nu mēģinās arī Ķīna, tiesa, jau sākumā iegrožojot savas ambīcijas līdz 11 kilometriem, vēsta "The Guardian".
Kolas superdziļais urbums, par ko savulaik stāstījām rakstā "Kā ASV un PSRS neaizurbās ne līdz ellei, ne mantijai", ir 12 kilometrus un 262 metrus dziļš. Tas prasīja divdesmit gadus. Ķīna mērķē uz 11 kilometriem un 100 metriem, bet apņēmusies to izdarīt pusotra gada laikā. Kā salīdzina "Science Alert", tas ir vairāk nekā 33 Eifeļa torņi viens aiz otra. Vai, ja gribam par mēru izmantot ko mums tuvāku, tad gandrīz 30 Rīgas radio un televīzijas torņi. Skan baisi – daži droši vien iedomājās, kas notiktu, ja tādā iekristu. Apmēram kā izkrist no pasažieru aviolainera, pat vēl trakāk. Tomēr šajos caurumos, pat ja urbšanas iekārtas izvilktas ārā, iekrist nav iespējams – šādu urbumu diametrs parasti ir vien pārdesmit centimetru.
Ķīna darbus uzsāka otrdien, 6. jūnijā, un projekts valsts kontrolētās ziņu aģentūras "Siņhua" vēstīs slavēts kā pavērsiena punkts planētas dzīļu pētniecībā. Ir pietiekami daudz veidu, kā netiešā veidā var uzzināt to, kas notiek mums zem kājām – daudz zināšanu pētniekiem dod seismisko viļņu analīze. Tomēr nekas nepārspēj tādu kārtīgu, kilometriem dziļu caurumu, kas jau ir pavisam tiešs logs uz zemes dzīlēm.
Ķīnas pētnieki plāno, ka šis urbums šķērsos desmit kontinentālos slāņus un iegūs daudz jaunu datu par mūsu planētas iekšējo struktūru un evolūciju. "Tas nebūs viegli," uzsvēra Suņs Dzjiņšens, Ķīnas Inženierzinātņu akadēmijas zinātnieks, un šī projekta sarežģītību pielīdzināja kravas automašīnas vadīšanai pa divām tievām, nostieptām tērauda trosēm. Proti – katra kļūda var nozīmēt izgāšanos. Urbšanas iekārta sver vairāk nekā 2000 tonnu, spēj izturēt 200 grādu temperatūru un 1300 reižu lielāku spiedienu nekā jūras līmenī.
Tomēr ne tikai zinātne ir Ķīnas interešu lokā – projektu vada "China National Petroleum Corporation" – valstī vadošā naftas un gāzes ieguvēja. Ir skaidrs, ka šim dziļurbumam ir arī ekonomiski mērķi. Arī Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins uzsvēris nepieciešamību stiprināt valsts iekšējo energosektoru, mudinot uz cītīgāku derīgo resursu ieguvi. Siņdzjanas reģions, kur šis projekts tiek īstenots, ir bagāts ar naftu un citiem derīgajiem izrakteņiem. Vēl nesen šeit pamatīgā 8,5 kilometru dziļumā tika atklāts milzīgs naftas un dabasgāzes rezervuārs.
Kā ASV un PSRS neaizurbās ne līdz ellei, ne mantijai
Aukstā kara laikā, kā zināms, sacensība lielvaru ASV un PSRS starpā notika par to, kurš augstāk un tālāk tiks kosmosā, bet mazāk zināms par centieniem, kas neizpelnījās pārlieku plašu publicitāti, – kurš dziļāk zemē. ASV no šīs sacensības izstājās visai agri, bet tas, ko divu desmitgažu laikā iespēja padomju inženieri un zinātnieki, aizvien ir ierakstīts vēsturē kā dziļākais mākslīgi veidotais punkts uz Zemes. Kolas superdziļo urbumu un to, kāpēc projekts aprāvās, nesasniedzis sākotnēji izvirzīto mērķi, apvij arī vairākas absolūti muļķīgas, taču visnotaļ izklaidējošas urbānās leģendas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
