Foto: Kadrs no video
Neilgi pirms Jāņiem kļuva skaidrs, ka "Titan" pasažieru liktenis bija izlemts jau tajā pašā dienā, kad zemūdens peldlīdzeklis devās dzīlēs. Šajā traģiskajā notikumā bojāgājušo tuviniekiem ir vismaz viens neliels mierinājums – implozija bija tik spēja, ka neviens no viņiem sāpes necieta. Visticamāk, neviens pat nepaguva uz sekundes daļu apjaust, kas īsti notiek. Viss bija galā sekundes simtdaļās, ja ne tūkstošdaļās. Kā varēja izskatīties "Titan" implozija – to miniaturizētā eksperimentā izmēģināja arī populārā "YouTube" kanāla "Hydraulic Press Channel" veidotāji.

Dažas nākamās dienas pēc sakaru zaudēšanas mums šausmas iedvesa doma par pieciem cilvēkiem, kas iespundēti šaurā telpā gandrīz četru kilometru dziļumā, kur tumsā un aukstumā gaida brīnumu. Tomēr darba nedēļas izskaņā tika atrastas zemūdens peldlīdzekļa atlūzas, un bija skaidrs – jau niršanas dienā fiksētā akustiskā anomālija, visticamāk, bija implozijas radīta.

Kā jau liecina nosaukums, implozija ir pretējs process eksplozijai. Ja eksplozijā spēks ir vērsts uz āru, tad implozijā – uz iekšu. Jo dziļāk ūdenī nirstam, jo lielāks ūdens spiediena spēks. Caurmērā tas pēc katriem 10 metriem dziļumā pieaug par vienu atmosfēru. Tādējādi aptuveni 3,8 kilometru dzīlēs, kur atrodas "Titānika" vraks, ūdens spiediens ir apmēram 380 atmosfēras jeb 392 kilogrami uz kvadrātcentimetru.

Lai izturētu šādu spiedienu, gandrīz visu dziļūdens peldlīdzekļu apkalpes nodalījums ir no bieza titāna vai tērauda, kā arī ir lodes formā – tādējādi spiediens tiek vienmērīgi sadalīts. "Titan" korpuss bija no oglekļa šķiedras un cilindrisks. Cilindrs gan savas formas dēļ ir mazāk izturīgs nekā lode, gan daudzi eksperti kritizēja arī izvēlēto materiālu. Proti, oglekļa šķiedra, kaut izturīga un derīga daudziem citiem pielietojumiem, nekad nav izmantota dziļūdens peldlīdzekļos. Šāds materiāls nav piemērots videi, kur jāiztur liels ārējs spiediens. Par "Titan" konstrukcijas nepilnībām vairāk var lasīt šajā rakstā:

Savukārt par to, kas notiek ar šādu oglekļa šķiedras cilindru implozijas brīdī, labu priekšstatu sniedz "Hydraulic Press Channel" veidotais video. Protams, šis nav precīzs "Titan" modelis – nav zināms nedz mērogs, nedz tas, vai modeļa sieniņu biezums proporcionāli atbilst "Titan" korpusa sienu biezumam attiecībā pret visa peldlīdzekļa izmēru. Tāpat arī izmantotā modelīša galos tērauda "cepures" piestiprinātas ar epoksīda līmi, nevis pamatīgām skrūvēm kā "Titan". Zinātnisku precizitāti no šī eksperimenta nevaram sagaidīt, tomēr kā vizuāls uzskates materiāls tas ir ļoti izsmeļošs.

Video redzams, kā nelielu oglekļa šķiedras cilindru ar tērauda uzgaļiem ievieto kamerā, kur pakāpeniski tiek palielināts spiediens. Te ir vēl viena būtiska atšķirība no "Titan" – zemūdens peldlīdzeklis dziļumā nolaidās lēnām, tāpēc spiediens pieauga pakāpeniski. Savukārt video no vienas atmosfēras spiediena līdz tādam, kāds ir ekvivalents ūdens spiedienam 800 metru dziļumā, nonākts nepilnu 20 sekunžu laikā. Ja interesē tikai pats implozijas brīdis, nevis eksperimenta izklāsts, tad meklē to aptuveni 4. minūtē un 40. sekundē. Otra implozija ir aptuveni 10. minūtē un 20. sekundē. Ieteicams gan noskatīties arī palēninātos kadrus, kuros redzams, kā pirms cilindra sašķīšanas tas tiek saspiests uz iekšu.

Eksperimentu ar to, kas notiek ar nirēja organismu liela spiediena apstākļos, savulaik veica arī populārais televīzijas šovs "Mythbusters". Tur gan atšķirība ir tāda, ka "nirējs" (cūkas kautķermenis nirēja tērpā) ūdenī tika iegremdēts pamazām, nevis atradās slēgtā tvertnē ar gaisu. Tādējādi "Mythbusters" eksperimentā modeļa saspiešana notika lēnām, nevis ar implozīvu spēku. "Titan" gadījumā bojāeja bija ātra. Precīzs dziļums, kurā notika implozija, nav zināms, tomēr tas, visticamāk, bija lielāks par diviem kilometriem. Šādā dziļumā implozija notiktu ļoti strauji.

"Viņi pat neko neapjauta. Mirklī, kad ūdens masa viņus apņēma, viņi acumirklī bija miruši," raidorganizācijai "NBC News" komentēja Sauthemptonas Universitātes profesors Pols Vaits.

"Tas notika acumirklī," izdevumam "New York Post" apstiprina Ofers Keters, kurš ir zemūdens peldlīdzekļu kompānijas "Sub-Merge" līdzdibinātājs. Smadzenes pat nebūtu paspējušas apstrādāt jebkādu signālu par notiekošo, uzskata Keters. "Tas šajā ļoti negatīvajā situācijā ir viens no pozitīvajiem aspektiem," skaudri rezumē speciālists.

Jau vēstīts, ka zemūdens peldlīdzeklis "Titan" implodēja 18. jūnijā. Gāja bojā pieci cilvēki, to vidū arī "Titan" operatora – kompānijas "OceanGate" – līdzdibinātājs Stoktons Rašs. Pēc traģēdijas atkal pastiprināta uzmanība tika pievērsta jau iepriekš izskanējušām bažām par "OceanGate" bezatbildību. Vairāki kompānijas darbinieki savulaik cēluši trauksmi par nepietiekami stingrām "Titan" pārbaudēm, un šīs peldlīdzeklis arī nebija saņēmis neatkarīgu ekspertu atzinumu par piemērotību pasažieru pārvadātājiem šādā dziļumā.

Atgriezās dzīvi no nāves zonas 10 kilometru dzelmē. Leģendārais 'Trieste' ceļojums

Foto: Arhīva foto

Līdz 2020. gadam vairāk cilvēku bija spēruši kāju uz Mēness virsmas nekā nolaidušies Čelendžera dzelmē. Un aizvien daudz vairāk cilvēku pabijuši kosmosā nekā dziļākajā mums zināmajā vietā okeānā. Uz tā fona Everests, kura virsotni nu sasnieguši jau tūkstošiem kāpēju, šķiet kā pastaiga tūristu iecienītās dabas takās. Pirmie tumsā devās amerikānis Dons Volšs un šveicietis Žaks Pikārs ar batiskafu "Trieste". Viņu rekords netika atkārtots 52 gadus.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!