Cik tevī šūnu? Daudz, protams. Bet tieši cik daudz? Nupat publicēts pārskats par 1500 zinātniskiem darbiem, kuros pētīta cilvēka anatomija, sniedz aptuvenu atbildi.

Šī nebūt nav galīgā atbilde, jo pētījumā vēl ir virkne "caurumu" un ierobežojumu – par tiem nedaudz vēlāk. Taču – vīrieša ķermeni vidēji veido 37 triljoni šūnu, bet sievietes ķermeni veido 28 triljoni šūnu. 10 gadus veca bērna ķermeni savukārt veido apmēram 17 triljoni šūnu. Pie šiem secinājumiem pētnieki nonāca, skaitot un nosakot masu 400 dažādiem šūnu tipiem 60 dažādos mūsu ķermeņa audos. Arī iepriekš pētnieki mēģinājuši skaitīt, cik tad šūnu mūsu ķermenī, nonākot pie līdzīgām aplēsēm – apmēram 30 līdz 37 triljoni – taču šis ir pirmais pētījums, kurā skaidrāk definēta attiecība starp šūnu izmēru un šūnu skaitu ķermenī.

"Bijām pārsteigti secināt, ka ir visnotaļ regulāra apgriezta sakarība starp šūnu izmēru un šūnu skaitu visā ķermenī," vietnei "Live Science" komentē Ians Hatons, pētījuma vadošais autors no Maksa Planka vārdā nosauktā Matemātikas un zinātņu institūta Leipcigā, Vācijā. Proti, jo lielāka pati šūna, jo mazāks to skaits ķermenī salīdzinājumā ar izmērā mazākām šūnām. Viņš atzīst, ka šis skaits ne tuvu neatbilst visiem cilvēkiem. "Protams, ir liela variācija starp atšķirīgiem anatomiskiem modeļiem," piebilst zinātnieks. Vislielākās variācijas, kā varam nojaust, ir tauku un muskuļu šūnu nopelns.
Šajā pētījumā par atskaites punktu ņemts 70 kilogramus smags vīrietis, 60 kilogramus smaga sieviete un 32 kilogramus smags bērns.

Vēl viens no pētījuma ierobežojumiem ir tas, ka vairums no 1500 darbiem, no kuriem gūti dati šiem aprēķiniem, veltīti tieši vīriešu anatomiskajai uzbūvei. "Diemžēl aizvien šādu datu daudz vairāk ir par vīriešu organismu, bet ne sieviešu vai bērnu," medijam "New Scientist" komentēja pētījuma līdzautors Ēriks Galbraits no Makgila Universitātes Kanādā. Šos robus datos aizpildīt būs turpmāko pētījumu uzdevums.

Dažas vērtīgas atziņas gan gūtas arī šajā darbā. Piemēram, pētnieki uzskata, ka viņiem salīdzinoši precīzi izdevies noteikt vidējo limfocītu šūnu skaitu organismā. Šīs šūnas ir viens no galvenajiem mūsu imūnsistēmas balstiem. "Lēšam, ka cilvēka organismā ir ap diviem triljoniem limfocītu, kas ir četrreiz lielāks rādītājs nekā iepriekš veiktajās aplēsēs," spriež Galbraits. Šīm zināšanām var būt liela nozīme veselības aprūpē, ārstējot tādas kaites kā HIV un leikēmiju.

Visi pētnieku apkopotie dati interaktīvās infografikās bez maksas pieejami tiešsaistē, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!