Naudas un veiksmes manifestētājiem lielāks risks izputēt, liecina pētījums

Projektu vadīja doktors Lūkass Diksons, kurš savā pētnieciskajā darbā pievēršas patērētāju psiholoģijai, konkrēti tieši tā dēvētajai "veiksmes industrijai" un ar to saistītajiem mārketinga paņēmieniem. Projekta gaitā veikti trīs atsevišķi pētījumi un aptaujāti 1023 respondenti. Trešdaļai no šiem cilvēkiem bija nosliece uz tā dēvēto maģisko domāšanu un ticība, ka ar manifestāciju var ietekmēt reālās dzīves iznākumus. Tie ir uzskati, ka "cilvēkam ir spēja kosmiski piesaistīt veiksmi, praktizējot pozitīvismu, iekšējo dialogu, pozitīvu vizualizāciju un regulāri veicot dažādas simboliskas darbības". Šādu dzīves pieeju bieži popularizē "manifestācijas guru" dažādos sociālajos medijos. Piemēram, līdz 2023. gada maijam "TikTok" video ar atslēgvārdu "manifestācija" bija aplūkoti vairāk nekā 34 miljardus reižu.

Kā tur īsti ir? Tiem, kam kritiskā domāšana nav sveša, būs skaidrs, ka cilvēks var domāt par vēlamo iznākumu, cik stipri vien grib, un nedz planētas, nedz notikumi "nesastāsies savā vietā" tavas veiksmes vārdā tikai tāpēc, ka tu katru dienu noskaiti kādu mantru un vizualizē sevi kā turīgu cilvēku pēc gada vai diviem.

"Tie, kas mūsu izstrādātajā manifestācijas uzskatu skalā saņēma augstāku rezultātu (proti, piekrita, ka manifestācija darbojas – red.), sevi uzskatīja par veiksmīgākiem nekā citi cilvēki, bija ambiciozāki un pārliecināti par savām izredzēm nākotnē būt veiksmīgiem. Taču šie paši cilvēki arī biežāk iesaistījās riskantās darbībās – investēja apšaubāmos projektos un bija pārliecināti, ka ir iespējami nereālistiski rezultāti ļoti īsā laikā," Austrālijas raidorganizācijai ABC komentēja Diksons. Un nav tā, ka šie cilvēki iepriekš nebūtu "apdedzinājušies" – aptaujas liecina, ka daļa no viņiem jau iepriekš piedzīvojuši bankrotu.

Tā dēvētā manifestācija ir abpusgriezīgs zobens. No vienas puses pozitīva domāšana un optimisms dažās situācijās var palīdzēt saglabāt možu garu. Bet tikai tad, ja šī pozitīvā domāšana nekļūst atrauta no realitātes, uzsver Kvīnslendas Universitātes pētnieku komanda.

"Sabiedrībā mūsdienās labs izskats, turība un popularitāte šobrīd tiek celta augstākā vērtē nekā agrāk, un tas, iespējams, nozīmē, ka cilvēki šodien izmisīgāk grib sasniegt šos mērķus. Bieži vien veselais saprāts un kritiskā domāšana paliek otrajā plānā," spriež darba autori. Taču veselīgs cinisms un piesardzība ir labākā patērētāju aizsardzība, raidorganizācijai ABC atgādina finanšu pratības speciāliste Leisija Filipiča. "Tas nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst domāt pozitīvi un būt aizrautīgs, entuziastisks. Taču uzskatīt, ka ar vēlēšanos vien ir gana, un neizvērtēt riskus, nesaprast, kur tu ieguldi savus līdzekļus – tas ir ceļš uz nepatikšanām," piebilst speciāliste.

Viss pētījums lasāms izdevumā "Personality and Social Psychology Bulletin".