Taču viss jau nav nemaz tik vienkārši. Svešvalodu mācīšanās bieži vien ir apvīta ar daudziem mītiem, kas mums traucē doties pretī apsolītajam mērķim brīvi pārvaldīt kādu svešvalodu. Izskaidrot, kāpēc mēs (atšķirībā no kaimiņu Kārlīša vai Anniņas) vēl joprojām nespējam runāt angliski, vāciski vai kādā citā valodā, palīdz mīti, kas radīti, lai attaisnotu mūsu slinkumu un nevarēšanu, skaidrojot valodas apguves grūtības ar objektīviem šķēršļiem.
Ja atmetam šos mītus un aizspriedumus, tad droši varam mesties valodas apguves piedzīvojumā. Taču pirms tam vēl paņemsim sev līdzi dažus no pieredzējušas valodas pasniedzējas Dagmāras Sieglovas baušļiem:
- bez kļūdām nebūs rezultātu;
- vislabākā mācību grāmata ir pasaule mums apkārt;
- gramatikas nozīme nereti tiek pārvērtēta;
- vārdu krājuma apjomam ir liela nozīme valodas lietošanā;
- dabiska valodas apguves forma ir sadarbība;
- mācībām jānotiek psiholoģiski drošā un patīkamā vidē;
- sākt valodas apguvi var jebkurā laikā, tas nekad nav par vēlu, bet varbūt pat vissvarīgākais – veiksmes pamatā ir cilvēka iekšējā motivācija.
Tomēr šoreiz vēlos pievērsties tikai vienai no valodas prasmēm – lasīšanai, lai iepazīstinātu ar savu pieredzi, kas gūta darbā ar ārvalstu studentiem un piedāvātu dažas ierosmes lasītprasmes pilnveidei.
Lasītprasme ir vārds, kas pēdējā laikā bieži izskan plašsaziņas līdzekļos. Vairumā gadījumu tas ir kontekstā ar Latvijas skolēnu salīdzinoši zemajiem lasītprasmes rādītājiem uz pārējo valstu vienaudžu fona. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Martena klausāmsarunā "Zinātjauda", skaidrojot terminu "lasītprasme", atzīmē, ka agrāk pētnieki vairāk uzmanības pievērsuši lasīšanas ātrumam, skaidrībai un izteiksmībai, bet ne tik daudz teksta saturam. Mūsdienās uz šo prasmi skatās daudz kompleksāk, ietverot tajā spēju atpazīt tekstu, proti, domāt par tā nozīmi, spēju saprast izlasīto un uztvert arī to, kas ir pateikts starp rindām.
Sākumā varētu šķist, ka lasītprasme nav salīdzinoši grūta darbība, jo lasīt katrs var savā tempā, precizējot neskaidros vārdus vārdnīcā. Tomēr jāņem vērā, ka rakstītais teksts būtiski atšķiras no mutiskā. Pētnieki izvirzījuši pieņēmumu, ka tieši rakstības iespaidā nostiprinās prasmes domāt abstrakti, vispārināt, veidot kategoriju hierarhijas, skaidrot parādības secīgi un analītiski. Rakstībā attīstīstās sarežģītākas gramatiskās formas, jo teksts ir atrauts no saziņas situācijas un visi konteksti pilnībā jāspēj konstruēt ar teksta līdzekļiem.
Ko un kā lasa ārzemnieki?
Pagājušā gada nogalē tika organizēta anketēšana, kuras mērķis bija noskaidrot, kādi ir lasīšanas paradumi latviešu valodu apguvušiem ārzemniekiem. Vairums respondentu bija studenti, bet piedalījās arī vecāka gada gājuma cilvēki, kuriem latviešu valodas apguve ir vaļasprieks.
No kopējā respondentu skaita 18 bija sievietes, 17 vīrieši. Visplašāk pārstāvētā vecuma grupa (14 jeb 40%) bija respondenti no 19 līdz 24 gadiem, bet septiņi bija vecumposmā no 25 līdz 29 gadiem, septiņi no 30 līdz 39 gadiem, divi no 40 līdz 49 gadiem un pieci vecumā virs 50 gadiem. Vislielāko respondentu grupu (12) veidoja personas ar čehu valodu kā dzimto, piecu respondentu dzimtā bija angļu valoda, četriem slovāku valoda, pa trim respondentiem dzimtā bija portugāļu un ķīniešu, pa diviem krievu, nīderlandiešu un latviešu, bet pa vienam – somu un ukraiņu. Respondentiem latviešu valodas prasmes līmenis bija dažāds (sākot ar A1 jeb viszemāko līmeni līdz pat C2 visaugstākajam līmenim). Visvairāk tomēr bija personu (12 respondenti jeb 34%), kuri atzīmēja, ka prot valodu B1 līmenī.
Atbildot uz jautājumu, kādas svešvalodas aptaujātie prot, 32 no viņiem norādīja angļu valodu, 11 krievu, deviņi franču, deviņi vācu, seši čehu, seši itāļu, seši lietuviešu, četri somu valodu. Daži norādīja, ka prot poļu, spāņu, portugāļu, slovāku, ukraiņu, arābu, bulgāru, igauņu, ķīniešu un turku valodas.
Respondentiem tika lūgts atbildēt uz jautājumiem saistībā ar viņu lasīšanas paradumiem. Izrādījās, ka gandrīz puse (13) latviski lasa katru diena, bet gandrīz trešā daļa (11) – reizi nedēļā. Uz jautājumu, kādam nolūkam lasa, visvairāk respondentu (29) norādīja, ka lasa personīgās intereses dēļ, daudzi (18) lasa studiju vajadzībām, bet seši latviski lasa darba vajadzībām. Visbiežāk tiek lasītas ziņas (17), daļa lasa zinātnisko literatūru (6) vai dažādas publikācijas (5). Daudz mazāk interesējas par daiļliteratūru (4), mācību materiāliem (2), bet tikai vienu respondentu interesē noteikumi, kas saistīti ar tulkotāja darbu. Pilnīgi visi aptaujātie atzīmēja, ka daudz laika pavada sociālajos tīklos.
Tika noskaidrots, cik svarīgs respondentiem, izvēloties lasāmvielu, ir bijis teksta saturs. Rezultātā tika noskaidrots, ka astoņiem respondentiem tas bijis ļoti svarīgs (pilnīgi piekrīt), 23 respondenti daļēji piekrīt, bet trīs respondenti daļēji nepiekrīt. Izvēloties atbildi uz jautājumu, vai lasāmvielas izvēlē vissvarīgākais ir teikuma konstrukciju un leksikas sarežģītība, trīs respondenti tam pilnībā piekrita, bet daļēji piekrita 20 respondenti Tika secināts, ka gari teikumi ar sarežģītām sintaktiskām konstrukcijām padara pat interesantu lasāmvielu par grūti uztveramu.
Nepazīstamas, nesaprotamas un sarežģītas frāzes, kā arī dažādu terminu lietojums no konkrētā teksta lasīšanas atturēja 32% jeb 11 respondentu, bet 20% jeb septiņus atturēja daļēji. Vārdu lietojums pārnestā nozīmē atturēja no teksta izvēles 44% jeb 21 respondentu. Gandrīz pusi respondentu kaitināja tas, ka viņi nesaprot tekstā lietoto slenga leksiku. Visbeidzot, 67% aptaujāto atzina, ka Latvijas kultūras un sadzīves atsauču nepārzināšana ievērojami apgrūtina tekstu izpratni.
Ko un kā labāk lasīt? Čehu studentu pieredze
2023. gadā pavasarī diskusijas par dažādu stilu tekstu nozīmi latviešu valodas kā svešvalodas apguvē tika rīkotas divās Čehijas augstskolās (Kārļa Universitātē Prāgā un Masarika Universitātē Brno). Diskusijās piedalījās atšķirīgu studiju programmu un studiju līmeņu studenti, kuri dalījās ar savu pieredzi un izvērtēja latviešu valodas mācību grāmatās atrodamos tekstus no satura un formas viedokļa.
Kāpēc Čehijas pieredze ir nozīmīga? Pašlaik Prāgā īstenotā studiju programma "Austrumeiropas studijas" un Brno īstenotā studiju programma "Baltistika" ir vienas no plašākajām baltistikas apguves programmām ārpus Latvijas. Galvenā atšķirība starp šīm programmām ir tā, ka Prāgā studijas ir orientētas uz Austrumeiropas reģiona vēsturi un kultūru, savukārt Brno īstenotā programma vērsta uz Ziemeļeiropas reģionu.
Diskusijas rezultātā izrādījās, ka daži studenti ir raduši svešvalodu apgūt intuitīvi, izaicinot sevi ar samērā sarežģītu leksiku jau valodas apguves sākumposmā, savukārt citi uzskata, ka viņiem piemērotāka ir daudz pakāpeniskāka un sistemātiskāka pieeja. Tikšanās gaitā tika vērtēts arī tas, cik daudz un kāda veida autentiskos tekstus studenti jau izmanto, ko viņi var ieteikt saviem kursabiedriem. Atklājās, ka lielākā daļa dod priekšroku Latvijas sabiedrisko mediju radītajam saturam www.lsm.lv, agrākajai sociālo tīklu vietnei "Twitter", kas tagad pārtapusi par "X", vai "TikTok" un "Instagram". Iesācējiem daudz latviešu valodu un Latvijas reālijas palīdz izprast Anete Germane "YouTube" kanālā vai arī "Facebook" kontā "Irregular Latvian".
Ar kādām problēmām saskaras valodas apguvējs? Kādas kļūdas nevajadzētu pieļaut? Kādus ieteikumus ņemt vērā? Pirmkārt, tekstam jābūt atbilstošam valodas apguvēja prasmju līmenim. Studiju sākumā pilnībā pietiek ar tiem fragmentiem, kas tiek piedāvāti mācību grāmatā. Tie parasti ir īsi, izmantota vienkārša leksika, netiek lietotas arī sarežģītas gramatiskās formas.
Reizēm dzirdams viedoklis, ka iesācējiem varētu derēt (būtu laba lasāmviela) arī bērnu literatūra, bet tas tā tomēr nav. Iespējams, ka varētu tikt izmantoti bērnu dzejoļi vai skaitāmpanti, bet ne pasakas vai teikas, kuru valoda ir tēlaina, pilna ar dažādiem frazeoloģismiem, dialektismiem, arhaisku leksiku un metaforām.
Otrs, patiesībā varbūt pat vissvarīgākais, aspekts ir tas, ka lasāmvielas izvēle parasti tiek saistīta ar personas interesēm. Tas var kļūt par nozīmīgu dzinuli, lai gūtu panākumus jebkurā dzīves jomā. Valodas apguvējs ir spējīgs sākt lasīt tekstus par viņu interesējošām lietām tikai tad, kad viņš jau ir iepazinies ar gramatikas pamatiem un uzkrājis pietiekami plašu vārdu krājumu.
Izvēloties turpmāko lasīšanas taktiku, jāņem vērā cilvēka personības īpatnības, respektīvi, vai viņš ir spējīgs lasīt tekstu svešvalodā, pie katra nezināmā vārda nesniedzoties pēc vārdnīcas, vai nē. Ja tas ir iespējams, tad būtu jāmēģina lasīt izvēlēto tekstu, nemeklējot katra atsevišķa vārda nozīmi, bet cenšoties apjaust izteikto domu un izlobīt vēl neapgūto vārdu nozīmes no konteksta. Teksta lasīšana bez vārdnīcas ir visvienkāršākais veids, kā paplašināt pasīvo vārdu krājumu. Pētījumi rāda, ka, izlasot vienu grāmatu bez vārdnīcas, jūs apgūsiet 300 – 500 jaunu vārdu. Turklāt lasīšana svešvalodā palīdz pilnveidot lasītprasmi jebkurā valodā.
Neapšaubot pašmācības entuziastu spējas sasniegt labus rezultātus, vēlos norādīt uz situācijām, kad attiecīgas valsts reāliju un kultūras atšķirību nepārzināšana var radīt pārpratumus un novest lasītāju pie kļūdām teksta izpratnē. Ilustrācijai sniegšu tikai dažus piemērus, ar kuriem esmu saskārusies čehu vidē. Teicamnieku čehu valodā sauc par "vieninieku" (jednička), jo Čehijas izglītības sistēmā augstākais vērtējums ir "1", tādēļ čehs brīnās, kāpēc latviešu valodas frāze mācīties uz desmitniekiem ir mācīties labi, bet divnieku karalis ir nesekmīgs skolēns. Respektīvi, ir labi, ja latviešu valodas apguvējs šāda veida jautājumos var konsultēties ar savu skolotāju vai kādu citu šīs valodas pratēju. Čehiski, raksturojot veselīgu cilvēku, to salīdzina nevis ar rutku, bet ar zivtiņu. Ja mums sarunāta tikšanās pie Mildas, tad tā nebūs kāda draudzene, bet sarunvalodā apzīmētais Brīvības piemineklis. Visbeidzot, ja padomju laiku tēlojošā romānā kāds ēd ķieģelīti, tad tas nebūtu jātulko kā tik cietu maizi kā ķieģelis, bet gan tajā laika visizplatītāko maizes klaipa formu, kas atgādināja ķieģeli.
Noslēgumā būtu svarīgi atcerēties, ka vairāku valodu zināšanas jums dod priekšrocības darba tirgū. Tās liecina par cilvēka inteliģenci un kompetenci. Kā to trāpīgi noformulējis autodidakts un poliglots Gabriels Vīners (Garbriel Wyner): "Darba ņēmēji, kuri savā dzīvesgājumā ir spējīgi uzrādīt vairāk nekā vienas svešvalodas zināšanas, var pretendēt uz lielāku atalgojumu, jo darba intervijās cilvēkam, kas pārvalda vairākas svešvalodas, nav jāizskatās gudrākam kāda acīs, viņš tāds vienkārši esot. Jaunu valodu apguve uz visiem laikiem maina smadzeņu darbību." Turklāt šī tēze neattiecoties tikai uz bērniem, kas nākuši no bilingvālas ģimenes, bet arī uz pieaugušajiem, kas valodu apguvuši vēlāk.
Izmantotie avoti:
- Baklāne, A. Vienkāršāk būs parādīt un izstāstīt klātienē. Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā. Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020. 184. lpp.
- Sieglová, D. Cesta k cizím jazykům. 100+10 metod, strategií, cvičení a rad pro učitele i samostudium. Grada Publishing s.r.o. 2020. str. 43-45.
- Sobotka, B. Zamilujte se do angličtiny. Neprůstřelný návod, jak se naučit anglicky a užít si to. Jan Melvil Publishing, 2021. str. 20-31.
- Wyner, G. Navždy plynule. Jak se rychle naučit cizí jazyk a nikdy ho nezapomenout. Jan Melvil Publishing, 2020. str. 177, 196. (Darbs sākotnēji publicēts angliski: Wyner, G. Fluent Forever: How to Learn Any Language Fast and Never Forget It. 2014.)
- Anetes Germanes kanāls: Youtube.com/germaneanete; facebook.com/IrregularLatvian
- Klausāmcikls "Zinātjauda", 2. epizode par lasītprasmi:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!