Pēc skata nepateiksi, bet cilvēka labākie draugi suņi visi kā viens pieder vienai sugai – Canis lupus familiaris. Tas nekas, ka pomerānietim ar dāņu dogu kopīgas, šķiet, ir tikai četras ķepas un neizmērojama pieķeršanās savam saimniekam. Cik atšķirīgas dažādas suņu šķirnes, tik atšķirīgas to īpašības – kā rakstura, tā arī fizioloģiskās. Tostarp mūža ilgums. Vai ir iespējams pēc suņa šķirnes un fiziskajiem parametriem prognozēt, cik ilgs laiks tavam mīlulim atvēlēts? Ne gluži precīzs dzīvildzes kalkulators, taču zināmas sakarības tik tiešām ir, liecina jauns pētījums.
Šī nebūt nav pirmā reize, kad meklēta korelācija starp suņu šķirni, augumu un mūža ilgumu. Taču Apvienotās Karalistes pētnieku veiktais darbs izceļas ar milzīgo datu apjomu, kas izmantots analīzē. Pētījuma datu kopa aptver informāciju par 584 tūkstošiem suņu – pārstāvētas 155 šķirnes no mūsdienās aptuveni 400 zināmajām. Tie dzīvnieki, kuriem nebija nosakāma viena konkrēta šķirne, tika kategorizēti kā jaukteņi.
Ko liecina iepriekš veiktie pētījumi? To, ka kuces dzīvo caurmērā ilgāk nekā tēviņi, kā arī augumā mazākajām šķirnēm šajā ziņā ir paveicies vairāk nekā lielajiem suņiem. Taču ir vēl kāda pazīme, ko vēlreiz apstiprina arī šis pētījums. Pēdējos gados aizvien aug pierādījumu bāze tam, ka suņi ar plakaniem purniem – dažādu šķirņu buldogi un mopši – ir pakļauti daudz lielākam veselības problēmu riskam un tādējādi arī mirst jaunāki.
Katrai no pētījumā iekļautajām sugām aprēķināta mūža ilguma mediāna, kā arī izveidots filoģenētisks "dzimtas koks", lai noteiktu, cik cieši cita ar citu radniecīgas atšķirīgās šķirnes. Filoģenētika ir ģenētikas nozare, kas pētī ģenētiskā materiāla pārvērtības – materiāla pārkombinēšanos vairošanas procesā, mutācijas, ģenētiskā sastāva pārmaiņas populācijās.
Jāatgādina, ka šis pētījums nav paredzēts kā "mūža ilguma kalkulators", kurā vari ievadīt suņa šķirni, purniņa garumu un citus auguma parametrus, lai saņemtu pretī atbildi, ka tavs mīlulis dzīvos 13,4 gadus. Taču tas parāda, ka noteikti suņa ķermeņa parametri korelē ar sagaidāmo mūža ilgumu. Lielās datu kopas analīze apstiprināja jau iepriekš zināmo, ka kuces dzīvo caurmērā ilgāk – 12,7 gadus, bet tēviņi 12,4 gadus.
Kas interesanti – tīrasiņu šķirņu suņi dzīvoja par 0,7 gadiem ilgāk nekā jaukteņi. Ar šo pētījumu nesaistītā Odrija Rapla, veterinārijas speciāliste no Virdžīnijas Tehniskās universitātes (ASV), izdevumam "Scientific American" komentē: "Ir izplatīts uzskats, ka jaukteņi dzīvo ilgāk, jo tiem ir mazāks risks būt ar ģenētiskām predispozīcijām noteikta veida kaitēm." Šis darbs norāda, ka ne vienmēr tā ir patiesība. Pētījuma autori gan pieļauj, ka šajā gadījumā lomu varētu spēlēt ne tik daudz ģenētika, kā dzīves apstākļi. Proti, tie saimnieki, kuri var atļauties dārgas tīrasiņu šķirnes suni, tam centīsies arī nodrošināt vislabākos dzīves apstākļus un nežēlos naudu vetārsta apmeklējumiem un regulārām veselības pārbaudēm.
Taču kas ar to purniņa garumu? Izrādās, suņiem ar plakanu purnu ir būtiski lielāks risks mirt agrākā vecumā. Tiesa, ar izņēmumiem, bet tādas šķirnes kā mopši vai franču buldogi bieži mirst, nesasnieguši 10 gadu vecumu. Savukārt maza auguma šķirnēm ar smailāku purniņu – šetlijiem jeb Šetlendas aitu suņiem, kā arī vipetiem – vidējais mūža ilgums pārsniedz jau 13 gadus. Kā jau minēts, ir izņēmumi. Tāds ir, piemēram, Tibetas spaniels. Šajā datu kopā iekļautie tibetieši dzīvoja vidēji 15,2 gadus, kas suņiem ir ļoti cienījams vecums. Jo īpaši tādiem ar saplacinātu purniņu.
Pētījuma autori gan uzsver, ka šī datu kopa ir par suņiem Apvienotajā Karalistē. Dažādās valstīs un reģionos rezultāti var nedaudz pamainīties atkarībā no tā, kuru šķirņu suņi tur ir populārākie cilvēku kompanjoni. Tomēr, kā spriež pētījuma vadošā autore Kirstena Makmilana, caurmērā tendencēm vajadzētu būt līdzīgām neatkarīgi no valsts. Viņa cer, ka šis darbs būs kā pamudinājums gan suņu audzētājiem ievērot labu praksi savā darbā, gan kā papildinājums informācijai, kas jāņem vērā topošajiem suņu saimniekiem, lai šķirnes izvēle būtu informēts lēmums. Tostarp iekļaujot arī aptuvenu izpratni par to, cik ilgi kompanjons varētu dzīvot.
Viss pētījums bez maksas lasāms izdevumā "Nature Scientific Reports".